6533b854fe1ef96bd12af875

RESEARCH PRODUCT

Sociālo tīklu izmantošana pusaudžu vecumā un to vadīšanas iespējas interešu izglītībā

subject

description

Pētījuma nosaukums ir „Sociālo tīklu izmantošana pusaudžu vecumā un to vadīšanas iespējas interešu izglītībā”. Dažādos pētījumos ir pierādīts, ka tieši pusaudžu vecumposms ir tas, kurā bērni visvairāk laika pavada sociālajos tīklos. Viņi tiem piekļūst ar datoru, ar viedtālruņu un planšetdatoru palīdzību. Neskatoties uz to, ka bērni sociālos tīklus ļoti aktīvi izmanto ārpus skolas, viņi tos izmanto arī skolā un pat mācību stundās. Tā ir mūsdienu realitāte, kas visnotaļ, atkarībā no sociālo mediju lietošanas paradumiem, var atspoguļoties gan skolēna iegūtajās atzīmēs, gan zināšanu līmenī. Liela daļa skolēnu pēc mācību stundām izvēlās savu brīvo laiku piepildīt kādā no piedāvātajiem interešu izglītības pulciņiem. Pulciņu ilgums visbiežāk nav ilgāks par parastu mācību stunda, kas nereti sagādā problēmas pulciņu pasniedzējiem, jo laika trūkuma dēļ viņi nepaspēj pilnvērtīgi sniegt tās zināšanas vai prasmes, kuras pulciņa ietvaros būtu jāapgūst. Rodas jautājums – kā risināt šo problēmu? Vai sociālie mediji var būt kanāls, lai „pagarinātu pulciņa nodarbību” un pulciņu dalībniekiem nodotu visu nepieciešamo informāciju? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, autors izvirza pētījumam mērķi – noskaidrot, vai ar sociālo tīklu palīdzību var sekmēt informācijas nodošanu interešu izglītības pulciņos. Lai sasniegtu pētījumam izvirzīto mērķi, autors, balstoties uz interneta resursiem un zinātniskās literatūras analīzi, kā arī pētījuma ietvaros veikto anketēšanu, ir noteicis 4 uzdevumus: 1) analizēt teorētisko literatūru par pētāmo jautājumu, 2) analizēt skolēnu – pusaudžu anketēšanas rezultātus par pētāmo jautājumu, 3) analizēt sporta skolotāju (pulciņu pasniedzēju) intervijas, 4) izstrādāt priekšlikumus interešu izglītības pulciņu vadītājiem par sociālo tīklu izmantošanu nodarbībās. Pētījuma pirmā nodaļa veido pētījuma bāzi, kas tiek balstīta uz interneta resursiem, teorētiskās literatūras un līdz šim veiktiem pētījumiem. Otrajā nodaļā tiek apkopoti anketās iegūtie dati un pulciņu vadītāju interviju rezultāti. Trešajā nodaļā, balstoties uz pirmās un otrās nodaļas sniegto informāciju, tiek veikta iegūto datu analizēšana. Pētījuma noslēgumā darba autors secina, ka sociālo tīklu izmantošana interešu izglītības pulciņos ir efektīvs kanāls pulciņa mērķu sasniegšanai. Sociālo tīklu izmantošana ļauj ekonomēt laiku un vienlaikus nodrošina pilnvērtīgu informācijas nodošanu. To apliecina gan teorijas analīze, gan pētnieciskajā daļā iegūto datu analīze.