6533b854fe1ef96bd12af87d
RESEARCH PRODUCT
Galīguma izpratne Ž.P.Sartra un agrīnā M.Heidegera filozofijā. Analītisks salīdzinājums.
Olga Stepanovasubject
Filozofijadescription
Darba mērķis ir iepazīties ar divu 20.gs filozofu darbiem – Heidegera Esamību un laiku un Sartra Esamību un nekas, un salīdzināt tajos minētos uzskatus par esamības un galīguma jēdzienien. Heidegers raksturo klātesamību – cilvēku, kurš rūpēs eksistē savā ikdienišķumā. Klātesamība ir laiciska, tai ir savs sākums un pienāks beigas. Klātesamības beigas ir tas, kā tai trūkst, bet kas tai jau pieder un par ko tai jākļūst, tāpēc klātesamība jau ir sava esamība-uz-nāvi. Nāve, ko piedzīvo tikai pats subjekts, ir tas, kas atklāj klātesamības veselumu. Sartrs izdala divus esamības veidus – esamību-sevī (objektu pastāvēšana ārpus apziņas) un esamību-sev (cilvēka apziņa), kurā pastāv nolieguma spēja, radot Nekas, līdz ar ko cilvēks kļūst brīvs. Cilvēka darbības pēdējais notikums ir nāve – tā pieder vēl pie dzīves, tāpēc nāve ir dzīves fenomens.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2011-01-01 |