6533b855fe1ef96bd12b0c72
RESEARCH PRODUCT
Lauksaimniecības marginalizācijas ietekme uz aizsargājamo zālāju saglabāšanos Latvijā
Ilze Dūmiņasubject
ĢeogrāfijaLatvijas rajonēšana pēc lauksaimniecības potenciālasemi-natural grassland habitatsregionalization of Latvia according to agricultural potentialdabisko zālaju biotopiagrovides atbalstsdescription
Maģistra darba mērķis - noskaidrot, kāda ir lauksaimniecības marginalizācijas ietekme uz aizsargājamo zālāju saglabāšanos Latvijā. Pētījums aptver visu Latviju. Izmantoti dabisko zālāju izplatības dati uz 2015. gadu un dati par lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu 2017.gadā, kā arī augšņu kvalitātes dati. Datu analīze veikta 5 x5 km tīkla šūnā, analīzei izmantojot aprakstošo statistiku (Manna-Vitnija U-tests) un veikta daudzfaktoru regresijas analīze ar Tweedie modeļa datu sadalījumu. 2015.gadā Latvijā aizsargājamie zālāji aizņēma 0,77 % (50 156 ha) no valsts teritorijas. Bieži sastopamie biotopi valstī aizņem lielāko platību - 41 169 ha, bet retie un kompleksie biotopi aizņem, attiecīgi, tikai 6 261 ha un 2 724 ha. BDUZ atbalstītais lielākais zālāju īpatsvars sastopams submarginālajā un marginālajā reģionā. Biežie biotopi tiek apdraudēti vairāk, nekā kompleksie un retie biotopi. Lauksaimniecības marginalizācijas kontekstā divi visizteiktāk pretnostatāmie reģioni – intensīvais reģions un Rīgas piepilsētas teritorija no aizsargājamo zālāju saglabāšanās perspektīvas vērtējami kā līdzīgi – šo biotopu stāvoklis tajos ir vissliktākais. Tā kā reģionāli atšķiras LAP un TM programmas atbalsts, nepieciešams pa reģioniem atšķirīgs atbalsta veids aizsargājamo zālāju apsaimniekošanai.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2018-01-01 |