6533b855fe1ef96bd12b0ca2

RESEARCH PRODUCT

Uzvedības iezīmju, stresa pārvarēšanas stratēģiju, traumatiskas pagātnes pieredzes un ģimenes locekļa alkohola atkarības pieredze bērnībā saistības

Iveta Damroze

subject

alkohola atkarībastresa pārvarēšanas stratēģijastraumatiska pagātnes pieredzePsiholoģijainternalizēta uzvedībaeksternalizēta uzvedība

description

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai ģimenes locekļa alkohola atkarības pieredze bērnībā un traumatiska pagātnes pieredze ir būtisks faktors, kas paredz internalizētu un eksternalizētu uzvedību un stresa pārvarēšanas stratēģijas. Pētījumā piedalījās 234 respondenti (189 sievietes un 45 vīrieši) vecumā no 17 līdz 74 gadiem (M = 35,4 gadi, SD = 11,5). No visiem pētījuma dalībniekiem 126 respondenti uzrādīja, ka līdz 18 gadu vecumam kādam no viņu ģimenes locekļiem ir bijusi atkarība no alkohola. Pēījumā tika izmantotas četras aptaujas: Traumatisko pagātnes notikumu aptauja (Traumatic Antecedents Questionnaire; TAQ; Herman, van der Kolk, 1987), Alkoholatkarīga ģimenes locekļa bērnu noteikšanas testa saīsināta versija (Modified Children of Alcoholics Screening Test; CAST-6; Hodgins, Maticka-Tyndale, el-Guebaly, & West, 1993), Ahenbaha pieaugušo pašnovērtējuma anketa vecumam no 18 – 59 gadiem (Achenbach Adult Self-Report for Ages 18-59; Achenbach & Rescorla, 2003) un Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Coping Orientation of Problem Experience /COPE/ Inventory, Carver, Scheier, & Weintraub, 1989). Pētījuma rezultāti rāda, ka ģimenes locekļa alkohola atkarības pieredze bērnībā paredz tikai eksternalizētu uzvedību ar zemu īpatsvaru. Izvairīšanās stratēģija nozīmīgi izskaido internalizētu un eksternalizētu uzvedību. Turklāt emocionāla vardarbība un pamešana novārtā prognozē stresa stratēģijas, bet ne ģimenes locekļa alkohola atkarības pieredze bērnībā.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/32093