6533b855fe1ef96bd12b0cb4

RESEARCH PRODUCT

Vecāku kompetences izjūtas, audzināšanas stilu, mazdaptīvu personības iezīmju saistības un atšķirības starp mātēm un tēviem

subject

description

Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai un kādas atšķirības un saistības pastāv starp mātēm un tēviem mazadaptīvu personības iezīmju, audzināšanas metožu un vecāku kompetences izjūtas kontekstā, kā arī noskaidrot vai mazadaptīvas personības iezīmes un audzināšanas metodes var prognozēt apmierinātību ar vecāka lomu un efektivitātes izjūtu tajā. Pētījumā piedalījās 91 respondents, no kuriem 51 ir sieviete, 40 vīrieši, kuriem ir vismaz 1 kopīgs bērns vecumā no 3 līdz 16 gadiem un kuri bērnu audzināšanu realizē dzīvojot kopā. Pētījumā izmantotās metodes: DSM-5 Personības Aptaujas īsā versija (Personality Inventory for DSM5 – PID-5; Krueger et al., 2012), Latvijā pilno versiju sava maģistra darba ietvaros adaptējusi Agnese Zagorska, (Zagorska, 2019), īso versiju bakalaura darba ietvaros adaptējusi šī darba autore Marlēna Alstere (Alstere, 2020); Alabamas audzināšanas aptauja (The Alabama Parenting Questionnaire (APQ), (Clerkin, Marks, Policaro & Halperin, 2007), kuras adaptāciju latviešu valodā 2006. gadā veikusi L. Kalniņa sava maģistra darba ietvaros (Kalniņa, 2006); Vecāku kompetences izjūtas skala (Parenting Sense of Competence Scale, (PSOC), Johnston & Mash, 1989), kuru latviešu valodā adaptējušas Inga Skreitule-Pikše un Sandra Sebre 2008. gadā (Skreitule-Pikše&Sebre, 2008). Pētījumā iegūtie rezultāti norāda uz to, ka starp mātēm un tēviem pastāv atšķirības izmantotajās negatīvajās audzināšanas metodēs, kur tēvi tās izmanto relatīvi biežāk nekā mātes. Izteiktas mazadaptīvas personības iezīmes norāda uz to, ka vecāks nejutīsies apmerināts ar sevi vecāka lomā, kā arī retāk izmantos pozitīvas audzināšanas metodes un iesaistīsies bērna ikdienā. Analogi izteiktas mazadaptīvas personības iezīmes uzrādīja stastistiski nozīmīgas saistības ar negatīvu audzināšanas paņēmienu izmantošanu, un šādu metožu izmantošana arī negatīvi saistās ar vecāka apmierinātību. Vecāka efektivitātes izjūtu, savukārt, var uzlabot iesaistīšanās bērna ikdienā un pozitīvu audzināšanas metožu pielietošana. Negatīvā afektivitāte un psihotisms negatīvi prognozē apmierinātību ar sevi vecāka lomā. Vecāka vecums un tendence izvairīties no tuvām attiecībām un cilvēkiem negatīvi prognozē vecāka efektivitātes sajūtu, savukārt, izglītība un attiecību ilgums vecāka pašefektivitātes sajūtu prognozē pozitīvi.