6533b855fe1ef96bd12b1695

RESEARCH PRODUCT

Biežāk sastopamo letālo galvas traumu rašanās mehānismi un morfoloģija

subject

description

Ievads: Visā pasaulē galvas traumas ir viens no lielākajiem mirstības un invaliditātes cēloņiem visās vecuma grupās un sastāda apmēram 30% no nāves gadījumiem, kas radušies traumu rezultātā. Latvijā galvas traumas gada laikā vidēji gūst ap 440 uz 100 000 iedzīvotājiem un jaunu cilvēku grupā līdz 40 gadiem tas ir galvenais nāves cēlonis. No visiem traumu gadījumiem ar letālu iznākumu, galvas traumas Latvijā sastopamas līdz pat 67% gadījumu. Darba mērķi: Noteikt letālu galvas traumu iespējamos ietekmējošos riska faktorus, dzimuma sadalījumu, biežākās sastopamās vecuma grupas, saistību ar alkohola koncentrāciju asinīs; noteikt traumēto ķermeņa daļu skaitu atkarībā no traumas veida; noteikt biežākos letālas galvas traumas gūšanas veidus, traumas morfoloģiskās izpausmes atkarībā no traumas veida; izanalizēt iegūtos darba rezultātus un salīdzināt ar citu pētījumu datiem. Materiāli un metodes: Tika izmantoti Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra 2015. un 2016. gadā reģistrēto mirušo personu tiesmedicīniskas ekspertīzes ar diagnozēm vaļēja un slēgta galvas trauma, šauts lodes ievainojums galvā un politrauma. No ekspertīzēm tika ievākti dati par mirušo dzimumu, vecumu, traumas veidu, traumēto ķermeņa daļu skaitu, traumas morfoloģiju un etilspirta koncentrāciju asinīs. Datu ievadei tika izmantota programma Microsoft Office Excel 2007 un programmā IBM SPSS Statistics Version 22.0., dati tika statistiski apstrādāti. Rezultāti: Vidējais mirušo sieviešu un vīriešu vecums ir 54 gadi ar attiecību 1:4, visbiežāk letālas galvas traumas raksturīgas 60 gadus vecām vai vecākām sievietēm un vīriešiem vecumā no 41 līdz 60 gadiem. Etilspirta klātbūtne asinīs konstatēta 43,6% personām, 27% sievietēm un 49% vīriešiem. Visbiežākais traumas veids ir kritieni, tostarp 19,77% gadījumu konstatēts kritiens uz plakni no sava auguma augstuma un 19,48% gadījumu kritiens no augstuma. Biežākā morfoloģiskā atradne 96,2% gadījumu ir hematomas, starp kurām visbiežāk 91,9% gadījumos konstatē subarahnoidālus asinsizplūdumus. Secinājumi: Svarīgākie riska faktori letālām galvas traumām ir vecums un etilspirta klātbūtne asinīs traumas brīdī. Traumas mehānisma identifikācijai svarīga nozīme ir galvas traumas morfoloģiskajām pazīmēm un precīzai morfoloģiskās pazīmes lokalizācijai. Letālu galvas traumu morfoloģiskās izpausmes ietekmē traumas pārdzīvošanas laiks. Ne vienmēr ārēju galvas bojājumu pazīmju neesamība liecina par smagas galvas traumas neesamību.