6533b856fe1ef96bd12b2ac7

RESEARCH PRODUCT

"Slēptā" ekspropriācija starptautiskajās investīciju tiesībās

Ingus Meimers

subject

de facto ekspropriācijapakāpeniskā ekspropriācijanetiešā ekspropriācijastarptautiskās ieguldījumu tiesībasekspropriācijaJuridiskā zinātne

description

Mūsdienās ekspropriācija kā smagākais ārvalstu ieguldītāju tiesību aizskāruma veids tiek konstatēta tās dažādās formās. Bieži vien, valstij tieši un nepastarpināti „neatņemot” ārvalstniekam īpašumu, tas cieš pielīdzināmas sekas. Jaunu ekspropriācijas formu konstatēšana rada problēmas ne vien tiesību ekspertiem, bet arī šķīrējtiesu tiesnešiem identificēt to pazīmju kopumu, kas ļauj secināt, ka ir notikusi ekspropriācija. Kaut arī tiešās ekspropriācijas gadījumi kļūst par lielu retumu, valsts, veicot pakāpeniskas darbības, faktiski padara ārvalstnieka ieguldījumu bezjēdzīgu. Pakāpeniskā ekspropriācija ir viena no šādām ekspropriācijas formām, kas ir radījusi ne mazums galvassāpju, ne vien konstatējot tās faktu, bet arī nosakot taisnīgu atlīdzinājumu par ieguldītāja ciestajiem zaudējumiem. Šādos gadījumos rodas neskaidrības, kā novilkt robežšķirtni starp leģitīmām valsts varas darbībām un ekspropriāciju, kas uzliek pienākumu sniegt taisnīgu atlīdzinājumu. Jautājums tiek krietni sarežģīts, ievērojot faktu, ka šķīrējtiesas un tribunāli neseko stare decisis doktrīnai un bieži vien starp to nolēmumiem ir konstatējami diametrāli pretēji viedokļi, kas nevis papildina viens otru, bet gan izslēdz kādu no to sniegtajām pieejām. Autors darbā padziļināti atklāj pakāpeniskās ekspropriācijas formas dažādas pazīmes, kas vienoti ir apstiprinātas šķīrējtiesu un tribunālu praksē, skatot tās kopsakarā ar valsts atbildības tiesisko regulējumu starptautiskajās tiesībās. Līdzās analīzei, kas skar šīs ekspropriācijas formas identificēšanu, autors secina, ka šī ekspropriācijas forma nevar tikt pielīdzināta tiešajai ekspropriācijai un tās atšķetināšanas metodes nevar mutatis muntandis „pievilkt” vienu otrai. Autors šādu secinājumu īpaši ir izdarījis jautājumos, kas skar taisnīga atlīdzinājuma noteikšanu par pakāpenisko ekspropriāciju, kritizējot šī brīža prakses piemēros izmantotās aktīvu novērtēšanas metodes, kas ir nepiemērotas pakāpeniskās ekspropriācijas gadījumiem. Līdzās šiem secinājumiem autora darba ietvaros atspoguļojas kritika, ka bieži vien šķīrējtiesu lēmumos ir tendence skatīt starptautisko ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības tiesības atrauti no vispārējo starptautisko tiesību prizmas. Atslēgvārdi: starptautisko ieguldījumu tiesības, ekspropriācija, pakāpeniskā ekspropriācija, netiešā ekspropriācija, de facto ekspropriācija, taisnīgs atlīdzinājums.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/32668