6533b856fe1ef96bd12b34f6

RESEARCH PRODUCT

Budistu tempļu arhitektūra Naras periodā (710.-794.)

Artūrs Jānis Briljants

subject

Āzijas studijasTemplisArhitektūraNaras periodsBudisms

description

Bakalaura darbā “Budistu tempļu arhitektūra Naras periodā (710.-794.)” tiek apskatīta budistu tempļu arhitektūras parādīšanās Japānas salās, kura pilnībā izmainījusi Japāņu priekšstatu par arhitektūru kopsummā. 552. gadā pirmie budistu mūki kopā ar dažādu mākslu, tai skaitā arhitektūras, meistariem, iepazīstina Japāņus ar jauno reliģiju un tehnoloģijām, kuras jau gadsimtiem ilgi eksistē Āzijas kontinentā. Pakāpeniski, apgūstot jaunos arhitektūras paņēmienus, japāņi sāk būvēt tempļus, balstoties uz Korejas tempļu paraugiem. Prinča Šōtoku valdīšanas laikā tiek izsludināta Hōrjūdži tempļa būvniecība, kur šī tempļa celtnes tiek veidotas pēc unikāla izvietojuma, kurš līdz šim nav manīts nevienā citā budistu templī. Kopā ar Hōrjūdži templi tiek būvēti Šitennōdži un Asukadera tempļi, kur Asukadera tempļa celtņu izvietojuma stils attīstas, kļūstot par Naras perioda standarta stilu. Jaunais stils paredz tempļa galvenās ēkas jeb Kondō ievietošanu primārās ēkas pozīcijā, kamēr pagoda, kura iepriekš ieņēma doto pozīciju, tiek dublicēta un izvietota ārpus tempļa centrālās daļas panākot, ka celtne sāk pildīt estētisko funkciju neskatoties uz to, ka tajā vēl joprojām glabājas svarīgas reliģiskās relikvijas. Kopš Heidžōkjō kļūst par pirmo oficiāli atzīto galvaspilsētu, vairāki tempļi sāk savu būvniecību tās ietvaros, tomēr tikai septiņi no tiem bija pietiekoši ietekmīgi, lai uzbūvētu grandiozus tempļu kompleksus, kamēr pārējie varēja atļauties tikai mazākus tempļus. Sakarā ar atšķirību starp ietekmīgākiem un mazāk ietekmīgākiem tempļiem, katra tempļa Kondō tika iedalīta vienā no trīs klasēm, kur pirmās klases ēkas tika veidotas ar sarežģītākām tehnoloģijām, kā arī to izmēri bija lielāki nekā otrās un trešās klases ēkām. Katrs budistu templis ietver sevī ne tikai rituāliem un ceremonijām paredzētās ēkas, bet arī vārtus, ēdnīcas, dzīvojamās ēkas un glabātavas, kuras, savukārt, pilda svarīgas tempļa un tā mūku uzturēšanas funkcijas. Tā kā katrai celtnei bija paredzēts savs unikāls pielietojums, to arhitektūra mainījās atkarībā no to funkcijām. Sakarā ar unikālām budisma idejām un tā filozofiju, budistu tempļi tika veidoti pēc konkrētām prasībām, kur, balstoties uz fen šui , templis tiek pasargāts no nelaimēm un gūst labklājību. Protams, ne tikai filozofiskas idejas pasargā templi no nelaimēm, bet arī arhitektūrā iebūvētie reliģiozie dekoratīvie elementi, kuru izskats atšķiras balstoties pēc to izvietojuma. 

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/47634