6533b856fe1ef96bd12b3521
RESEARCH PRODUCT
Kriminālsoda- piespiedu darbs- piemērošanas atbilstība krimināllikumā ietvertajam soda mērķim
Eduards Teifurovssubject
KriminālsodsProbācijas klientsValsts probācijas dienestsPiemērošanaPiespiedu darbsJuridiskā zinātnedescription
Autora maģistra darba nosaukums ir “Kriminālsoda – piespiedu darbs – piemērošanas atbilstība krimināllikumā ietvertajam soda mērķim”. Kriminālsods – piespiedu darbs Latvijā tiek piemērots salīdzinoši nesen, t.i., astoņpadsmit gadus. 1999.gadā, Krimināllikumā ieviešot šo kriminālsoda veidu, Latvija vēlējās tuvoties Eiropas standartiem, kas bija tendēta uz alternatīva soda piemērošanu brīvības atņemšanai un personu, kuras izdarīja noziedzīgu nodarījumu, iesaistīšanu sabiedrībai lietderīgos darbos. Turklāt 2013.gadā spēkā stājušies grozījumi Krimināllikumā tieši veicināja alternatīvu sodu piemērošanu brīvības atņemšanai. Šo grozījumu būtība ir tāda, ka brīvības atņemšanas sods ir galējais līdzeklis, nosakot kriminālsodu personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet diskusijas par piespiedu darba piemērošanu praksē un to problēmjautājumiem ir joprojām aktuālas. Autors uzskata, ka tas ir jauns un sabiedrības attīstībai efektīvs kriminālsoda veids. Latvijā pēdējo gadu laikā šis kriminālsoda veids ir ievērojami popularizējies tiesnešu un prokuroru vidū. Piespiedu darbs kā kriminālsods ir sevi pierādījis kā labu un pozitīvu alternatīvu brīvības atņemšanas sodam, līdz ar to Latvijā piespiedu darbu kā kriminālsodu piemēro bieži. Bet, piemērojot šo soda veidu, vēl joprojām ir aktuāli problēmjautājumi, kuru iespējamos risinājumus autors izklāstīs šajā darbā. Saistībā ar piespiedu darbu ir veikti vairāki grozījumi Krimināllikumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Valsts probācijas dienesta likumā un izdotajos Ministru kabineta noteikumos, kuri attiecas uz piespiedu darba izpildes organizēšanu. Izmaiņas šajos normatīvajos aktos ir veiktas, lai piespiedu darba kā kriminālsoda piemērošanas efektivitāte attīstītos un lai tiktu risināti aktuālie problēmjautājumi. Bet autors uzskata, ka piespiedu darba piemērošana un tā izpildes organizēšana vēl ne vienmēr ir pietiekami izstrādāta, lai sasniegtu Krimināllikumā ietverto soda mērķi. Veicot grozījumus Krimināllikumā, ir paplašinājies personu loks, kurām piemēro piespiedu darbu, bet autora viedoklis ir, ka Krimināllikumā ir detalizētāk jānorāda darbnespējīgu personu uzskaitījums. Tas ir nepieciešams, jo Krimināllikumā ir noteikts, ka piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2017-01-01 |