6533b857fe1ef96bd12b3f31

RESEARCH PRODUCT

Vides ētikas problēmas diskusijā par "dzīļu ekoloģiju"

subject

description

Ekoloģiskā filosofija, radikāla vides aizsardzības kustība, reliģija un izaicinājums antropocentrismam – tas viss var tikt attiecināts uz dzīļu ekoloģijas kustību un tās polemiku vides ētikā. Dzīļu ekoloģijas „tēvs” Ārne Ness savas idejas noformulēja divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados ar mērķi vērsties pret pieaugošajām ekoloģijas problēmām, taču izmantojot netradicionālāku pieeju, proti, apelējot pie katra indivīda attieksmes un atbildības dabas priekšā. Viņš uzskatīja, ka antropocentrisms vairs nav paradigma ar nākotni, jo tā veicina patēriņa sistēmas dzīvotspēju un mazina ārpuscilvēciskās dabas iekšēji piemītošo vērtību. Viņa ierosinājums ir: nomainīt antropocentrismu pret ekocentrismu vai biocentrismu, lai cilvēki mācītos novērtēt gan dzīvību pašu par sevi, gan dabas skaistumu. Ā. Nesa piedāvātā programma mūsdienu sarežģītā vides stāvokļa uzlabošanai sastāv no „dziļāku” jautājumu uzdošanas. Piemēram, „kas es esmu?” „No kurienes es nāku?” „Kāda ir mana vieta šajā pasaulē? ” Saskaņā ar viņa uzskatu cilvēcei piemīt potenciāls, kas paredz iespēju sasniegt lielāku garīgu briedumu, kā rezultātā tiktu paplašinātas „Ego” robežas un atklāta cilvēka „ekoloģiskā patība.” Dzīļu ekoloģijas nākotnes vīzija ir tāds stāvoklis, kurā cilvēki ļautu citām būtnēm vienkārši būt, eksistēt, sekojot savas dabiskās evolūcijas modelim.