6533b857fe1ef96bd12b4896

RESEARCH PRODUCT

Apmierinātības ar dzīvi saistība ar personības iezīmēm un brīvā laika fizisko aktivitāšu biežumu.

subject

description

Subjektīvā labklājība (SL) ir mūsdienās plaši pētīts jēdziens un viens no pamatjautājumiem ir, kā to var paaugstināt un noturēt. Ļubomirskas „ilgstošās labklājības modelis” (Lyubomirsky, Sheldon, & Schkade, 2005) norāda, ka SL veido trīs pamatkomponenti: ģenētiski noteikts sākumpunkts, apkārtējie apstākļi un mērķtiecīgas aktivitātes. Tieši mērķtiecīgas aktivitātes ir tas faktors, kuru cilvēks var ietekmēt visvairāk. Šīm aktivitātēm ir jāatbilst kritērijiem: tām ir jābūt subjektīvi izvēlētām, jāatbilst cilvēka vērtībām un interesēm, tās jāuzsāk un jāturpina laika gaitā, jāizvēlas piemērots biežums un ilgums, jāsniedz pozitīvu pieredzi. Fiziskās aktivitātes ir uzrādījušas spēju ietekmēt SL, kā arī tās pārstāv faktoru, kuru pats cilvēks varot ietekmēt vistiešāk – mērķtiecīgas aktivitātes. Šajā pētījumā tiek aplūkots, kāda ir regulāru brīvā laika fizisko aktivitāšu saistība ar apmierinātību ar dzīvi (AADz) un personības iezīmēm. Atsevišķi aplūkots, kurš no faktoriem spēj vairāk prognozēt AADz: regulāras brīvā laika fiziskās aktivitātes, personības iezīmes, vai demogrāfiskies rādītāji. Rezultāti uzrāda, ka respondenti, kas nodarbojas ar regulārām brīvā laika fiziskām aktivitātēm kopumā uzrāda augstākus AADz, atvērtības, apzinīguma, ekstraversijas, labvēlīguma un zemākus neirotisma vidējos rādītājus, salīdzinot ar respondentu grupu, kuri nenodarbojas ar brīvā laika fiziskām aktivitātēm. Materiālā stāvokļa novērtējums, ekstraversija, iesaistīšanās fiziskajās aktivitātēs biežums, attiecību statuss un neirotisms kopā skaidro 31% no AADz variācijas. Izvērtējot iegūtos rezultātus, nevar viennozīmīgi teikt, ka regulāras brīvā laika fiziskās aktivitātes ir svarīgs AADz ietekmētājs. Būtu jāturpina pētīt kā atšķirīga veida brīvā laika, ne tikai fiziskās, aktivitātes ietekmē SL, tomēr tikpat svarīgi būtu saprats, kas tieši vieno visas šīs aktivitātes.