6533b858fe1ef96bd12b52e4

RESEARCH PRODUCT

Rīgas Ukraiņu vidusskolas vēsture un attīstības tendences (1991 - 2009)

subject

description

Padomju okupācijas gados Latvijā ieplūda ļoti daudz iedzīvotāju no Padomju Savienības republikām. Viņu vidū bija ne mazums ukraiņu. Ukraiņi nedrīkstēja šeit dibināt ne savas skolas, ne kultūras kopas, viņi bija spiesti iegūt izglītību krievu valodā un pieņemt sovjetizētas krievu valodīgas kultūras noteikumus. Tādēļ ukraiņu jaunā paaudze Latvijā tika strauji rusificēta. 1988. gadā latviešu tautas atmodas kustība saviļņoja arī Latvijā dzīvojošos ukraiņus. Septembra mēnesī Rīgā notika ukraiņu sapulce, kurā tika nodibināta Latvijas Ukraiņu nacionālā biedrība „Dņipro”. Par aktuālu un neatliekamu uzdevumu kļuva tādas Latvijas ukraiņu kopienas veidošana, kura būtu lojāla pret Latvijas valsti, kā arī atjaunotu piederību ukraiņu kultūrai un etniskajām tradīcijām. Latvijas neatkarības atjaunošana 1991. gadā deva iespēju atjaunot daudzas tradicionālās mazākumtautību skolas (poļu, ebreju, lietuviešu, igauņu u. c.). Tā kā ukraiņu skolas pirmajā brīvvalstī nebija, bet Latvijā dzīvojošiem ukraiņiem bija izveidojusies nepieciešamība, balstoties uz nacionālās atmodas pamatiem, saglabāt savu nacionālo valodu un kultūru, tad 1990. gadā tika izveidota ukraiņu svētdienas skola, un 1991. gadā Rīgā savu darbību sāk Rīgas Ukraiņu skola, kurai ir sevišķi svarīga nozīme ukraiņu integrācijas veicināšanā un nacionālās kultūras, valodas un tradīciju atjaunošanā. Skola kļūst par vienīgo valsts Ukraiņu vidusskolu starp visām bijušajām PSRS republikām. Ja citām tautībām Latvijā jau bija nacionālā izglītības prakse, tad ukraiņu skolai nācās visu mācību procesu un tradīcijas veidot no nulles. Bakalaura darbā ir pētīta Rīgas Ukraiņu vidusskolas dibināšanas vēsture, pašreizējā darbība, pedagoģiskā prakse un nākotnes attīstības tendences. Pētījuma bāze: Pētījums veikts Rīgas Ukraiņu vidusskolā, pētījumā piedalījās Rīgas Ukraiņu vidusskolas skolēni un pedagoģiskais kolektīvs. Bakalaura darbs sastāv no ievada, 3 nodaļām, 8 apakšnodaļām, nobeiguma, avotu un literatūras saraksta ar 48 izmantotām vienībām.