6533b858fe1ef96bd12b5301

RESEARCH PRODUCT

Karikatūru naratīva un metaforu uztveres atšķirības latviešu un krievu auditorijās Latvijā: Krimas aneksijas gadījums

subject

description

Maģistra darba mērķis ir noskaidrot kādi karikatūras elementi ietekmē dažādu informatīvu telpu lasītāju spēju uztvert karikatūru naratīvu un metaforas, kā arī izpētīt, vai pastāv atšķirības karikatūru uztveršanas procesā un uztveršanas rezultātā starp izvēlētajām divām informatīvu telpu pārstāvjiem, proti, latviešiem un krievvalodīgiem. Naratīvā valoda tiek saprasta nevis kā patiesības nodošanas instruments, bet kā jēgas konstruēšanas veids un noteikums. Stāstot šo vai citu stāstu, cilvēki atrodas tālu no patiesas un objektīvas notikumu interpretācijas. Tie konstruē patiesību notikumu vietā, un tā rodas personīga naratīva patiesība, un šī stāsta subjektīva forma padara unikālu cilvēka iekšējas pasaules saprašanas materiālu. Karikatūru analīzes laikā, kā arī VINU intervijas veikšanas laikā tika konstatēts, ka konstruējot karikatūras naratīvus respondenti balstās un savas personīgas un individuālas, pat subjektīvas attēlota notikuma interpretācijas, kā arī uz iepriekšējas pieredzes. Pētījuma rezultāti ļāva secināt ka atšķirības uztveršanā starp krievvalodīgajām un latviešu auditorijas grupām pastāv, taču tiem ir loti individuāls raksturs, līdz ar ko tos nevar piemērot visai Latvijas krievvalodīgai grupai un latviešu grupai. Tāpat pētījuma laikā tika konstatēts, ka faktori, kuri ietekmē publicētu karikatūru naratīva un metaforisko vēstījumu uztveršanas procesu latviešu un krievu auditorijās, galvenokārt ir karikatūrā izmantoti personificēti tēli, kuri darbojas kā identifikācijas punkti ar lasītāju, kā arī respondentu demogrāfiskie datu faktori (vecums, izglītība un nodarbošanās sfēra). Maģistra darba rezultāti var būt noderīgi gan mediju satura veidotājiem, gan naratīvu un metaforu uztveres un karikatūru pētniecības attīstīšanai.