6533b858fe1ef96bd12b536c

RESEARCH PRODUCT

Darījuma noslēgšanas mērķa un subjektīvās gribas izvērtēšanas nozīme darījuma apstrīdēšanas gadījumā maksātnespējas procesā

subject

description

Maģistra darbā uzsvars likts uz darījuma noslēgšanas mērķa un personas subjektīvās gribas iztulkošanas nepieciešamību darījuma apstrīdēšanas procesā, jo tikai pēc šo kritēriju noskaidrošanas, var secināt, vai šķietami prettiesisks darījums patiešām tāds ir. Pretējā gadījumā, apstrīdamu darījumu vērtējot atbilstoši formāliem kritērijiem, var lietderīgu darījumu atzīt par absolūti spēkā neesošu. Maģistra darbā ir mēģināts noskaidrot, cik objektīvi garam ir jābūt aizdomu perioda termiņam un kā tā interpretācijas plašums ietekmē darījuma apstrīdēšanas tiesiskos pamatu. Tāpat autore ir paudusi savu redzējumu uz maksātnespējas konstatēšanas brīža izvērtējuma nepieciešamību, kura mērķis būtu konstatēt faktisko parādnieka maksātnespējas konstatēšanas brīdi, lai rezultātā apstrīdēti tiktu patiešām pirmsšķietami prettiesiski darījumi. Šobrīd Maksātnespējas likuma normā likumdevējs definējis “aizdomu periodu” kā materiāltiesisku prekluzīvu termiņu, tādēļ darbā ir analizēta šī termiņa izpratne. Civillikuma 1.pants deklarē labas ticības principu pāri visām privāttiesiskajām attiecībām, tādēļ autores skatījumā bija būtiski izprast šīs ģenerālklauzulas sasaisti ar darījuma apstrīdēšanas institūtu gan pēc vispārējiem apstrīdēšanas kritērijiem, gan speciālajām tiesību normām. Attiecīgi secināms ir maģistra darba mērķis – problēmjautājumu konstatēšana darījuma mērķa un subjektīvās gribas noskaidrošana darījumu apstrīdēšanas gadījumā, likumā nostiprinātā materiālitiesiskā prekluzīvā termiņa nozīme un piemērošana, labas ticības principa vērtēšanā sakarā ar darījumu apstrīdēšanu un administratoru tiesību vai pienākumu izmantot apstrīdēšanas institūtu izvērtēšana. Darba uzdevums autorei bija izteikt savu viedokli un skatījumu par konstatētajiem problēmjautājumiem un piedāvāt savus risinājumus to iespējamai novēršanai. Darba rezultātā ir piedāvāti grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā. Autore piedāvājusi atjaunot parādnieka maksātnespējas konstatēšanas brīdi, pamatojoties uz administratora sniegto pieteikumu. Nodefinētas robežas prasības pamatam atkarībā no tā, vai darījuma apstrīdēšana pamatota ar vispārējo vai speciālo tiesību normu. Kā arī darbā ir uzsvērts, kuros gadījumos tiesai būtu jāizmanto savas ex officio tiesības un tiesai būtu jāveic līguma iztulkošana daudz vērīgāk un rūpīgāk, izvirzot kā kritēriju arī darījuma noslēgšanas mērķa un subjektīvās gribas noskaidrošanu.