6533b858fe1ef96bd12b5da4

RESEARCH PRODUCT

Relationships between coping strategies and health behavior in youth

subject

description

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot – Kāda saistība pastāv starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un veselības uzvedību jauniešiem? Vai pastāv dzimumatšķirības stresa pārvarēšanas un veselības uzvedības rādītājos? Pētījumā piedalījās 76 respondenti vecumā no 18 – 25 gadiem, no kuriem 32 bija sievietes un 44 vīrieši. Stresa pārvarēšanas stratēģiju mērīšanai tika izmantota Īsā stresa pārvarēšanas aptauja (The Brief Coping Orientation for Problem Experiences Inventory) (Carver, 1997), Latvijā aptauju adaptējusi Kristīne Ķiece maģistra darba ietvaros, 2008. Veselības uzvedības mērīšanai tika izmantota Multidimensionālā veselības uzvedības aptauja Multidimensional Health Behaviors Questionnaire (MHBQ) (Burgan, 2011), Latvijā adaptējusi Annija Mitrevica, 2016 šī darba ietvaros. Papildus tika izveidota demogrāfisko datu aptaujas anketa, lai noskaidrotu citu būtisku informāciju par respondentiem. No iegūtajiem korelāciju rezultātiem starp pētamajām pazīmēm jauniešiem, var secināt, ka statistiski nozīmīgu pozitīvu sakarību veido veselības uzvedības paradumi un uz problēmu orientēta stresa pārvarēšana, kas nozīmē, ka pieaugot veselības uzvedības rādītājiem, pieaug uz problēmu orientētas stresa pārvarēšanas rādītāji un šī sakarība ir cieša. Uz emocijām orientēta stresa pārvarēšana veido statistiski nozīmīgu pozitīvu sakarību ar veselības uzturēšanas paradumiem. Savukārt izvairīgajai grūtību pārvarēšanai un veselības uzvedībai, statistiski nozīmīgas sakarības netika atklātas. Tomēr ņemot vērā, ka skalas, kas mēra stresa pārvarēšanas veidus, kas orientēti uz emocijām un izvairīgos grūtību pārvarēšanas veidus, uzrādīja zemu iekšējo saskaņotību, uz rezultātiem nevar balstīties pilnībā un ieteicams veikt papildus pētījumus. Pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem veselības uzvedības un stresa pārvarēšanas stratēģiju rādītājos. No iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka gan stresa pārvarēšanas stratēģiju skalās, gan veselības uzvedības skalā, ieskaitot ar medikamentu un alkohola lietošanu saistītos paradumos un veselības uzturēšanas paradumus, sievietēm ir statistiski nozīmīgi augstāki rādītāji kā vīriešiem. Zemu iekšējās saskaņotības rādītāju dēļ stresa pārvarēšanas stratēģiju skalās, uz rezultātiem nevar balstīties pilnībā, tāpēc ieteicami papildus pētījumi. Atslēgas vārdi: stresa pārvarēšana, veselības uzvedība