6533b858fe1ef96bd12b6751
RESEARCH PRODUCT
Bioloģiskās terapijas ietekme uz medikamentozā pulmonīta risku limfomas pacientiem
Anna Beļskasubject
Rituksimaba toksicitātemedikamentozā pneimonīta diagnostikazāļu izraisīts plaušu bojājumsmedikamentozā pneimonīta riska faktorimedikamentozais pneimonītsMedicīnadescription
Problēmas būtība. Medikamentozais pneimonīts limfomas pacientiem, ir reta, taču nopietna komplikācija ar augstu letalitātes risku. Vairākos pētījumos ir konstatēts, ka monoklonālas antivielas Rituksimaba pievienošana ķīmijterapijai pacientiem ar limfomas diagnozi ir saistīta ar lielāku risku medikamentozā pneimonīta attīstībai. Pētījuma mērķis. Pētījuma galvenais mērķis bija pārbaudīt hipotēzi, ka pastāv saistība starp monoklonālas antivielas Rituksimaba saņemšanu un lielāku risku uz medikamentozā pneimonīta attīstību pacientiem ar limfomas diagnozi.Pētījumā ir veikts 2 pacientu grupu salīdzinājums (limfomas pacienti, kas saņem ķīmijterapiju ar vai bez Rituksimaba), papildus izvērtējot slimības un pacientu parametrus, lai mēģinātu atrast potenciālus riska faktorus medikamentozā pulmonīta attīstībai, kas ļautu izstrādāt prevencijas pasākumus. Materiāli un metodes. Retrospektīvajā pētījumā tika iekļauti 96 pacienti ar limfomas diagnozi. Pacientu dati tika atlasīti, izmantojot PSKUS Onkoloģijas klīnikas arhīva Onkoloģijas konsīliju slēdzienus par 2014 – 2017 gadiem, pacientu medicīniskās kartes, informāciju no “Ārsta birojs” datu bāzes, kā arī radioloģiskus datus, kas bija kompjutertomogrāfiju atbilžu dati no “IRIS” datu bāzes. Starp visiem atlasītājiem pacientiem ar limfomas diagnozi, tika meklēti pacienti ar medikamentozā pulmonīta ainu pēc radioloģiskas atradnes, izmantojot pacientu krūšu kurvja kompjutertomogrāfijas izmeklējumu datus pēc ķīmijterapijas uzsākšanas, vadoties pēc radioloģiskajām atradnēm, kas būtu “Matstikla aizēnojums’’ un/vai “difūzā pneimofibroze”. Medikamentozā pneimonīta biežums tika pētīts ķīmijterapijas saņemšanas laikā un pēc tās pabeigšanas, kā arī tika analizētas plaušu izmaiņas pacientiem ķīmijterapijas kursu uzsākot. Pēc papildus izslēgšanas kritērijiem, tika izveidota pacientu izlase kuru veidoja 42 pacientu gadījumi, no kuriem bija 21 sievietes un 21 vīrietis. Pacientu abas grupas, kas saņēma ķīmijterapiju ar vai bez medikamenta Rituximab tika detalizēti apskatītas aprakstošajā un analītiskajā statistikās. Papildus tika analizēti sekojoši pacientu parametri: vecums, dzimums, ECOG statuss, kā arī izmaiņas asins aina un B simptomu esamība uz ķīmijterapijas uzsākšanas brīdi, izvērtējot to vērtības kā potenciālus medikamentozā pulmonīta attīstības riska faktorus. Atsevišķiem pacientiem ar aizdomām par medikamentozo pulmonītu tika izsekota diagnostikas un ārstēšanas taktika. Visi dati tika analizēti izmantojot SPSS programmu (SPSS version 21.0 for Windows, SPSS),pielietojot Sjudenta T-testu,Hī-kvadrāta, Pīrsona testu, kā arī Spīrmaņakorelācijas koeficientu. Rezultāti. Galvenā darba hipotēze tika noraidīta un tika secināts, ka ķīmijterapijas un bioloģiskas terapijas (Rituximab) kombinācija nav saistīta ar lielāku medikamentozā pulmonīta attīstības risku, nekā pielietojot ķīmijterapiju bez Rituksimaba. Medikamentozā pulmonīta asociētu izmaiņu biežums krūšu kurvja kompjutertomogrāfijas izmeklējumos statisti
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2019-01-01 |