6533b858fe1ef96bd12b67da

RESEARCH PRODUCT

Mātes un tēva depresijas simptomu saistība ar uztvertā sociālā atbalsta līmeni pēcdzemdību periodā

subject

description

Pētījuma jautājumi, kuriem autors vēlas noskaidrot atbildes pētījuma rezultātā ir, kāda saistība pastāv starp vecāku depresijas simptomu rādītājiem un uztvertā sociālā atbalsta līmeni, tēvu un māšu grupās? Otrs pētījuma jautājums ir, vai un kāda saistība ir sociālajam statusam, izglītībai un ģimenes struktūrai ar pēcdzemdību depresijas rādītājiem? Trešais pētījuma jautājums ir, vai un kāda atšķirība pastāv starp tēvu un māšu depresijas simptomu izpausmēm, pēcdzemdību periodā? Pētījumā piedalījās sievietes un vīrieši, kuriem, bērni piedzimuši pēdējā gada laikā. Nosacījums bija, lai bērni būtu bez veselības un attīstības traucējumiem. Bet netika noteikts, kuram bērnam pēc kārtas tam būtu jābūt. Pētījumā tiks izmantoti trīs pētījuma instrumenti. Lai noskaidrotu, kāds ir depresijas līmenis, sievietēm pēc bērna piedzimšanas, tika izmantota Edinburgas pēcdzemdību depresijas aptauja (Edinburgh Postnatal Depression Scale-EPDS, Holden,Sagovsky,&Cox., 1989), Latvijā adaptējusi Čerņaka 2010. gadā. Lai noskaidrotu kā jūtas vīrieši, vai tie izjūt depresiju, trauksmi un kā tā ietekmē viņus pēcdzemdību periodā tika izmantota, Gotlandes vīriešu depresijas aptauja (Gotland Male Depression Scale- GMDS, Zierau et al., 2002), Latvijā adaptējusi Zande 2015. gadā. Šādam mērķim, tā tikusi izmantota pētījumos jaunajiem tēviem (Madsen&Juhl,2007, kā minēts Zande&Sebre,2011). Lai izmērītu apmierinātību ar sociālā atbalsta līmeņa sniegšanu mātēm un tēviem pēcdzemdību periodā, tika izmantota. Daudzdimensionālā uztvertā sociālā atbalsta skala (Multidimensional scale of perceived social support /MSPSS/, Zimet,Zahlem,Zimet,&Farley, 1988). Latvijā adaptējusi Voitkāne, 2001. gadā, atkārtoti 2005. gadā Voitkāne, Miezīte un Račevska. Demogrāfisko datu aptauja, lai noskaidrotu mātes vai tēva vecumu, ģimenes modeli, izglītības līmeni, dzīves vietu, nodarbošanos. Pētījuma rezultātā tika iegūts, ka atbildot uz pirmo pētījuma jautājumu uzrādās statistiski nozīmīgas saistības starp uztverto sociālo atbalstu un depresijas simptomiem tēvu un māšu grupās, kā arī atbildot uz otro pētījuma jautājumu, ka nepastāv saistība starp depresijas simptomu izpausmēm pēcdzemdību periodā ar sociālo statusu, ģimenes struktūru un izglītību. Un atbildot uz pētījuma trešo jautājumu, ka pastāv nozīmīgas atšķirības Uztvertā sociālā atbalsta skalās māšu un tēvu grupās. Līdz ar to tika iegūts ka Depresijas simptomi prognozē Uztverto sociālo atbalstu.