6533b858fe1ef96bd12b67e3

RESEARCH PRODUCT

Šaubu jēdziena izpratne, saturs un nozīme juridiskajā diskursā

subject

description

Bakalaura darbā “Šaubu jēdziena izpratne, saturs un nozīme juridiskajā diskursā” veikts pētījums par juridiskajā diskursā lietotā šaubu jēdziena izcelsmi, izpratni, saturu un pielietojumu no vēsturiskā, lingvistiskā, filozofiskā, tiesību teorētiskā un praktiskā aspekta. Pētījumā ir analizēti romiešu un viduslaiku tiesību vēstures posmi, īpašu uzmanību pievēršot kanoniskajām tiesībām un secinot, ka šaubu jēdziens ir evolucionējis no ordāliju procedūrām par tiesnešu morālā komforta institūtu ar izteikti kristīgu mērķi līdz pierādīšanas standartam un apsūdzētā tiesību ievērošanas principam. Juridiskajā diskursā lietotā termina izpratnē noderīgi secinājumi gūti caur filozofisko domāšanu, kur īpaša nozīme ir franču filozofa Renē Dekarta šaubu metodei. Šaubas rodas izziņas procesā, cenšoties atšķirt patieso no aplamā. Šaubas tiesiskajā sistēmā ir šaurākas, nekā pieļauj filozofiskā doma. Latvijas tiesiskajā sistēmā ne vien procesuālajās, bet arī materiālajās tiesībās pastāv gan saprātīgas, gan pamatotas šaubas, un pētījuma centrālais jautājums ir par atšķirību starp šaubu pavadošo apzīmētāju lietojumu Latvijas tiesiskajā sistēmā. Darbā ir secināts, ka “saprātīgs” un “pamatots” nav sinonīmi, tādēļ ir ieteicama terminu grozīšana, lai labāk atspoguļotu to būtību. Likums ne velti nosaka pierādīšanas standartu ārpus “saprātīgām” šaubām, nevis “visām” vai “jebkurām”. Autore izsaka priekšlikumu, ka Latvijas tiesiskajā sistēmā būtu starp diviem jāizvēlas viens šaubu pavadošais apzīmētājs. Autore piedāvā šo izvēli izdarīt par labu “saprātīgām šaubām”, paredzot, ka tas ir plašāks jēdziens, kas vienlaikus sevī ietver arī “pamatotas šaubas”. Autores secinājumu esence ir izsakāma inovatīvā jēdzieniskā kompleksā – “saprātīgi pamatotas šaubas”. Atslēgvārdi: saprātīgas šaubas, pamatotas šaubas, viduslaiku tiesības, pierādīšanas standarts, procesuālās tiesības, “in dubio pro reo”