6533b859fe1ef96bd12b7192

RESEARCH PRODUCT

Tiesības uz attēlu

subject

description

Pētījums atklāj, kādas tiesības uzskatāmas par tiesības uz tēlu sastāvā ietilpstošām un kā šīs tiesības var tikt aizsargātas no neatļautas lietošanas. Pēc tiesību uz tēlu aizsargājamo elementu loka apzināšanas un šo tiesību robežu noskaidrošanas, autors izpēta no kurām pamattiesībām tiesības uz tēlu gūst savu juridisko spēku. Nobeigumā autors apraksta vairākus veidus kā persona var aizsargāt savas tiesības uz tēlu Latvijā, valstī, kurā šo tiesību eksistence nav atzīta nedz no likumdevēja puses, nedz arī no tiesu varas puses. Pētījuma gaitā autors izdara vairākus secinājumus un ierosina vairākus risinājumus par to, kā piemērojami tiesu praksē nepareizi iztulkotie tiesību akti. Inovatīvākie un oriģinālākie no secinājumiem un ierosinājumiem ir sekojošie. Pirmkārt, izpratne par to, ka personas tiesības uz tēlu būtu jāaizsargā ar personas tiesībām uz privātumu, ir nepareiza. Tiesībā uz privātumu ir pilnīgi cita nozīme un mērķis, kas ir piešķirt indivīdam tiesības tikt atstātam vienam, nevis kontrolēt sava tēla komerciālu izmantošanu neatkarīgi no tā, kur un kā iegūti personas tēla elementi. Autors uzskata, ka tiesību uz tēlu prasības būtu pamatojamas ar tiesībām uz īpašumu, nevis privātumu. Šāds uzskats balstīts uz pieņēmumu, ka pašas tiesības uz tēlu ir īpašums, bezķermeniska lieta, kas autors uzskatā ir radniecīga intelektuālajam īpašumam un par tādu būtu atzīstama. Autors arī apgalvo, ka tiesību uz privātumu interpretācija Latvijas tiesu praksē ir pārāk plaša, savukārt arī tiesību uz vārda brīvību pārāk plašā interpretācija ir nodibinājusi zināmu līdzsvaru. Nobeigumā autors ierosina iespējamos tiesību uz tēlu aizsardzības veidus Latvijā, neskatoties uz speciāla regulējuma trūkumu. Autors raksturo veidus, kā tiesības uz tēlu var tikt aizsargātas ar tiesībām uz privātumu, goda un cieņas neaizskaramību, netaisnu iedzīvošanos, preču zīmēm, īpašuma tiesībām, prasījumiem par negodīgu konkurenci un tiesībām uz personas autonomiju. Autors gan neuzskata, ka personas autonomijā ietilptu tās tiesības uz tēlu, un dod priekšroku tiesību uz tēlu aizsardzībai ar atzīstot tās par īpašuma tiesībām, kas autora uzskatā nodrošina vispilnīgāko šo tiesību aizsardzību.