6533b859fe1ef96bd12b7b7f

RESEARCH PRODUCT

Uztvertā skolas klimata, sociāli emocionālās veselības un sociālās un emocionālās kompetences savstarpējās saistības pusaudžu vecuma grupā

subject

description

Pētījuma mērķis bija teorētiski un praktiski izpētīt savstarpējās saistības starp uztverto skolas klimatu, sociāli emocionālo veselību un sociāli un emocionālo kompetenci pusaudžu vecuma grupā, un tika pētīts, kādi uztvertā skolas klimata faktori prognozē sociāli emocionālo veselību un sociālo un emocionālo kompetenci pusaudžu grupā, kā arī veikta atšķirību izpēte uztvertā skolas klimata, sociāli emocionālās veselības un sociālās un emocionālās kompetences rādītājos zēnu un meiteņu grupā. Pētījumā piedalījās 310 7.–9. klašu skolēni no 4 Latvijas skolām. Pētījuma dalībnieki bija vecumā no 12 līdz 15 gadiem (vidējais vecums M = 13,76; SD = 0,87), no tiem 159 (51,29%) ir zēni un 151 (48,71%) – meitenes. Uztvertā skolas klimata izpētei tika izmantota „Skolas klimata aptauja” (School climate questionnaire”, Zullig, Koopman, Patton, & Ubbes, 2010; adaptāciju latviešu valodā veica Glaudāne, 2013), sociāli emocionālās veselības mērīšanai tikai izmantota „ Sociāli emocionālās veselības aptauja” (Social Emotional Health Survey – Secondary, SEHS-S, Furlong, You, Renshaw, Smith, & O'Malley, 2014; adaptāciju krievu valodā veica Timofējeva, 2016; latviešu valodā – Kņaze, 2017) un sociālās un emocionālās kompetences mērīšanai tika izmantota „Sociālās un emocionālās kompetences aptauja” (Social and Emotional Competencies Questionnaire; SEC-Q, Zych, Ortega-Ruiz, Muñoz-Morales, & Llorent, 2018), kas tika adaptēta šī pētījuma ietvaros. Pētījuma rezultāti liecina, ka starp uztvertā skolas klimata faktoriem un sociāli emocionālo veselību un sociāli emocionālo kompetenci pastāv pozitīvas sakarības. Pētījuma izlasē pusaudžu sociāli emocionālo veselību prognozēja tādi uztvertā skolas klimata faktori kā iekļaušanās skolas dzīvē, akadēmiskais atbalsts un skolas fiziskā vide, kas kopumā izskaidroja 31% no variācijas pusaudžu sociāli emocionālajā veselībā, bet šīs pētījuma izlases sociālo un emocionālo kompetenci prognozējošie uztvertā skolas klimata faktori bija iekļaušanās skolas dzīvē, akadēmiskais atbalsts un skolas sociālā vide, un tie kopumā izskaidroja 14% no variācijas pusaudžu sociālajā un emocionālajā kompetencē. Šajā pētījumā zēni uzrādījuši augstākus pārliecības par sevi rādītājus nekā meitenes. Atslēgas vārdi: Pusaudžu vecumposms, garīgā veselība, uztvertais skolas klimats, sociāli emocionālā veselība, sociālā un emocionālā kompetence.