6533b859fe1ef96bd12b85d3

RESEARCH PRODUCT

Saīsinātu darba stundu ieviešanas iemeslu un seku izpēte no darba ņēmēju un darba devēju perspektīvas Francijā un Latvijā

subject

description

Maģistra darba tēma ir “Saīsinātu darba stundu ieviešanas iemeslu un seku izpēte no darba ņēmēju un darba devēju perspektīvas Francijā un Latvijā”. Maģistra darba mērķis ir, pamatojoties uz saīsinātu darba stundu pētījumiem pasaulē, Eiropā un Francijā, kā arī ārvalstu un vietējo ekspertu viedokļiem par saīsinātas darba nedēļas ieviešas perspektīvām, un Latvijas un Francijas darba ņēmēju un darba devēju viedokli, noteikt saīsinātas darba nedēļas ieviešanas iemeslus un sekas no darba ņēmēju un darba devēju perspektīvas Francijā un Latvijā, kā arī izstrādāt secinājumus un priekšlikumus saīsinātu darba stundu ieviešanai Latvijā. Darba uzdevumi ir noteikti atbilstoši izvirzītajam mērķim. Darba pirmajā daļā autore aplūko darba laiku un tā samazināšanu kā ekonomikas kategoriju, to ietekmējošos faktorus no darba devēja un darba ņēmēja perspektīvas, kā arī detalizēti analizē darba laika modeļus. Autore papildus aplūko valsts regulēšanas politiku un darba laika standartus. Darba otrajā daļā aplūkota un veikta analīze par darba laiku pasaulē un Eiropā, galvenokārt koncentrējoties uz Franciju un Latviju. Tā pamatā ir līdzšinējo pētījumu par darba laika samazināšanu dažādos uzņēmumos pasaules mērogā analīze. Visbeidzot darba trešajā daļā autore veic Latvijas un Francijas darba devēju un darba ņēmēju respondentu aptaujas datu analīzi. Balstoties uz atbilstošām teorijas atziņām, būtiskākie saīsinātas darba nedēļas ieviešanas iemesli iedalāmi trīs kategorijās – (1) algota darba sadale, (2) neapmaksāta darba pārdale un (3) ilgtspējīgas dzīves veicināšana. Turpretim saīsinātas darba nedēļas ieviešanas sekas ir grūti identificējamas un pretrunīgas, galvenokārt būdamas saistītas ar mikroekonomiskiem efektiem. Maģistra darba rezultāti liecina, ka Latvijas un Francijas darba devēji un darba ņēmēji pašlaik faktiski strādā vairāk, nekā paredz darba līgums. Darba ņēmēji Latvijā ideālā gadījumā vēlētos strādāt 31-35 stundas, savukārt darba devēji - 26-30 stundas. Francijā, turpretim, nepastāv statistiski nozīmīga asociācija starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kopumā atbalstot darba laiku līdz 35 stundām. Gan Latvijas, gan Francijas darba ņēmēji kā galvenos saīsinātu darba stundu ieviešanas ieguvumus min ģimenes un privātās dzīves līdzsvaru, samazinātu stresa līmeni un izdegšanu, kā arī pozitīvo ietekmi uz veselību. Darba devēji papildus izceļ arī produktivitātes uzlabošanos un dzimumu līdztiesības pieaugumu. Noslēgumā secināms, ka augot produktivitātes līmenim, pastāv iespēja pakāpeniski samazināt darba dienas ilgumu Latvijā.