6533b859fe1ef96bd12b85f3
RESEARCH PRODUCT
Monochamus spp. un citu skujkoku saproksilo vaboļu (Coleoptera) sugu sabiedrības un to ievākšanas metodikas efektivitātes novērtējums kaitīgo organismu riska zonās
Jānis Ozolssubject
Monochamus spp.kaitīgo organismu riska zonassaproksilās vabolesBioloģijaferomonu lamatasdescription
Kopš 1999. gadā Portugālē ieviesās priežu koksnes nematode Bursaphelenchus xylophilus, Eiropā Monochamus ģints koskngraužu nozīmība kā meža kaitēkļiem ievērojami pieauga, jo tie ir šīs nematodes galvenie vektori. B. xylophilus izraisa priežu vīti, kuras dēļ iet bojā liels koku daudzums. Latvijā nav pētīta Monochamus ģints sastopamība un feromonu lamatu efektivitāte, kas ir svarīga informācija, ja nākotnē būs vajadzība kontrolēt B. xylophilus riska zonās – teritorijās, kurās ir augstāka varbūtība kaitīgā organisma ieviešanās riskam. Darba mērķis ir noskaidrot Monochamus ģints koksngraužu sastopamību Latvijā riska zonu vietās un feromonu lamatu efektivitāti skujkoku saproksilo vaboļu ķeršanai. Pētījums veikts Latvijā, kaitīgo organismu riska zonās. 2016. un 2017. gadā kopā izliktas 76 feromonu lamatas. Tajās konstatēta 31 saproksilo vaboļu suga, kuru ķeršanai lamatas piemērotas, ieskaitot visas piecas Eiropā sastopamās Monochamus ģints sugas – M. galloprovincialis, M. saltuarius, M. sartor, M. sutor un M. urussovi. Monochamus ģints koksngrauži visbiežāk sastopami infrastrukturālajās riska zonās ar mežaudzi. Krustveida un piltuvjveida lamatas ir piemērotas saproksilo vaboļu sugu daudzveidības noteikšanai, kas apdzīvo atmirstošus kokus. Krustveida lamatas vairāk piemērotas lielajām vabolēm, bet piltuvjveida – mizgraužiem.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2018-01-01 |