6533b85afe1ef96bd12b9b0b

RESEARCH PRODUCT

Tiesas izdevumu noteikšanas prasības un piemērošanas īpatnibas civilprocesā.

subject

description

Praksē visbiežāk sastopamie problēmjautājumi ir saistāmi ar likumdevēja noteikto valsts nodevas apmēru, kas, iespējams, ierobežo personas brīvu pieeju tiesu iestādēm. Tāpat, izvērtējot personas mantisko stāvokli, būtu ievērojams samērīguma princips, lai personai netiktu liegtas tiesības uz tiesas pieejamību. Autore uzskata, ka aktuāla problēma ir Civilprocesa likuma 43.panta ceturtajā daļā paredzētās tiesas vai tiesneša tiesības izvērtēt personas mantisko stāvokli, tomēr Civilprocesa likumā nav norādīti konkrēti kritēriji, kas neļauj personai veikt tiesas izdevumu samaksu, ceļot prasību tiesā. Pētījuma gaitā būtu apsverams, vai Civilprocesa likuma 34., 35.pantā un 43.panta ceturtā daļa nebūtu papildināma, lai tiktu vienveidota tiesu prakse un pieņemti vienveidīgi nolēmumi. Pētījuma mērķis ir izvērtēt valsts nodevas apmēra samērīgumu attiecībā pret indivīda tiesību aizstāvēšanu tiesā, kā arī likumdevēja gribas noskaidrošanu, kas pieļauj likuma robu pastāvēšanu un tiesu faktiskās rīcības izvērtēšanu, realizējot Civilprocesa likuma piemērošanu praksē. Pētījuma gaitā noskaidrots, ka likumdevējs, nenosakot kancelejas nodevas mērķi, pieļauj, ka Civilprocesa likumā ir iekļauti tiesas izdevumi, kuri dublējas ar Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem tiesas sniegtajiem maksas paklpojumiem. Tāpat noskaidrots, ka likumdevējs nav konkretizējis, kāpēc Civilprocesa likuma 34.pantā ticis noteikts tieši šāds valsts nodevu apmērs. Kā arī nav rastas skaidras atbildes vai, nosakot valsts nodevu apmēru, likumdevējs būtu vērtējis to samērīgumu attiecībā pret vispārējo ekonomisko situāciju valstī un valsts iedzīvotāju maksātspēju. Turklāt izpētes gaitā nskaidrots, ka Civilprocesa likuma 43.panta ceturtās daļas nevienveidīga piemērošana varētu tikt vērtēta, kā personas tiesību uz pieeju tiesai pārkāpumus.