6533b85bfe1ef96bd12ba494

RESEARCH PRODUCT

Kolorektālā vēža skrīninga mērķa grupas atsaucību ietekmējošie faktori

subject

description

Aktualitāte. Latvijā kolorektālais vēzis (KRV) ir otra visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana, sekojot krūts vēzim. Katru gadu Latvijā ar kolorektālo vēzi saslimst vairāk nekā 1000 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa tiek diagnosticēti novēloti, līdz ar to mirstība sastāda aptuveni 700 cilvēku gadā. Kopš 2009. gada Latvijā ir ieviests KRV skrīnings, diemžēl atsaucība Latvijā ir zema - 2014. gadā atsaucības līmenis bija 10.59%. Eiropas Komisijas noteiktas vēlamais minumums ir 45% no populācijas. Darba mērķis ir noskaidrot un raksturot faktorus, kas veicināja iedzīvotājus piedalīties organizēta kolorektālā vēža skrīninga programmā. Materiāli un metodes. Diplomdarba dati tika iegūti no pētījuma "Organizēta kolorektālā vēža skīninga pilotpētījums Latvijā" gala ziņojuma datiem. Pētījuma kopa bija 15 000 nejauši atlasīti Latvijas Republikas iedzīvotāji, vecuma grupā 50-74 gadi. Pētījumā iekļautos iedzīvotājus sadalīja trīs grupās, katrā pa 5000 iedzīvotājiem un viņiem randomizēti tika izsūtīta viena no trim pētījumā izmantotajām testsistēmām slēpto asiņu noteikšanai fēcēs. (Kvantitatīvais imunoloģiskais tests OC- Sensor, kvantitatīvais imunoloģiskais tests FOB Gold, Gvajaka tests - gFOBT HemoCare). Dalībniekiem tika izsūtīta arī aptaujas anketa, ar jautājumiem par skrīningu un iemesliem, kas pamudināja piedalītites tajā. Diplomdarba ietvaros tika analizēti, to iedzīvotāju dati un aptaujas anketu rezultāti, kuri piedalījās kolorektālā vēža skrīninga pilotpētījumā. Rezultāti. Pētījumā kopumā no 14 656 izsūtītajiem testiem, atpakaļ tika saņemti un izpildīti 6023 (41.1%) testi. Pētījumā lielāka atsaucība bija sieviešu vidū - piedalījās 3937 (46.1%; TI 45.1-47.2) sievietes un 2086 (34.1%; TI 32.9-35.3) vīriešu. Vismazākā atsaucībā bija no iedzīvotājiem vecuma grupā 50-54 gadi - 35.3% (n=1323; TI 33.8-36.8). Vislielākā atsaucība bija vecuma grupā 65-69 gadi - 45.4% (n=1089; TI 43.5-47.4), 70 un vairāk gadi - 44.8% (n=1098; TI 42.9-46.8). Vislielākā atsaucība bija no tiem iedzīvotājiem, kuri bija saņēmuši imunoloģiskos testus - OC-Sensor - 47.4% (n=saņemtie 2307/nosūtītie 4871; TI 45.9-48.8) un FOB GOLD- 44.7% (n=saņemtie 2191/nosūtītie 4899; TI 43.3-46.1) (skat.2.attēlu). Savukārt vismazākā atsaucība bija no tiem iedzīvotājiem, kuri saņēma Gvajaka testu - 31.2% (n=saņemtie 1525/nosūtītie 4886; TI 29.9-32.5). Aptaujas anketā lielākā daļa no iedzīvotājiem - 56.2% (n=2809) minējuši, ka testu pamudinājusi veikt saņemtā vēstule, 41.2% (n= 2061) - rūpes par savu veselību, 39.7% (n= 1986) - iespēja testu veikt mājas apstākļos neapmeklējot ģimenes ārstu vai citu speciālistu. Secinājumi. Pētījumā lielāka atsaucība bija sieviešu vidū, iedzīvotājiem vecuma grupā 65-69 gadi, kā arī tiem, kas dzīvo novados. Iedzīvotāju atsaucību piedalītites skrīningā ietekmē tādi faktori kā - saņemtā testa veids, saņemtā skrīninga uzaicinājuma vēstule, rūpes par savu veselību, kā arī iespēja veikt testu mājas apstākļos, neapmeklējot ārstu.