6533b85bfe1ef96bd12baeeb

RESEARCH PRODUCT

Visual kei žanra pretrunas Japānas populārajā kultūrā un mūzikā mūsdienās

Rūta Rožkalna

subject

Japānas sabiedrība/ Japanese societyĀzijas studijasMūzikas žanrs Japānā/ Music genre in JapanMangaVisual keiAnime

description

Bakalaura darba tēma Visual kei žanra pretrunas Japānas populārajā kultūrā un mūzikā mūsdienās izvēlēta ar mērķi izpētīt un iepazīstināt latviešu auditoriju ar unikālu, vizuāli spēcīgu, muzikāli sociālu kustību, kura joprojām ir saglabājusi savu vietu Japānas populārajā kultūrā, kā arī noskaidrot, pret kādām sabiedrības normām Visual kei ir negatīva nostāja. Visual kei ir mūsdienu nišas mūzikas žanrs un subkultūra, kuru mēdz attiecināt kā uz underground jeb pazemes mūzikas novirzienu, muzikāli pārkāpjot jebkādus mūzikas žanros pieņemtos standartus. Šis žanrs radies, ietekmējoties no diviem nozīmīgiem japāņu medijiem anime (multiplikācija) un manga (stāstījums ar grafiskiem attēliem). To raksturo nostāšanās pret japāņu striktajām sociālajām normām un dominējošo oficiālo kultūru, paužot negatīvu attieksmi ar mūzikas palīdzību. Visual kei kustībai līdzvērtīga un neatdalāma ir fanu kustība. Galvenās atziņas. Visual kei ir unikāls mākslas virziens, kurā valda neierobežota brīvība radoši izpausties, profesionāli pilnveidojoties mūzikas, mākslas, producēšanas jomās utml. Visual kei ir sociāla kustība, kurā ir iespēja iesaistīties jebkuram Japānas pilsonim. Šī vide dod iespēju cilvēkiem, kuri jūtas atšķirīgi no sabiedrības vairākuma, realizēt sevi neordināri domājošā vidē, satikt domubiedrus un pašrealizēties kā personībai. Visual kei agresīvi vēršas pret neērtu un sāpīgu tēmu noklusēšanu un ignorēšanu sabiedrībā, tai pat laikā, Visual kei mākslinieki apzināti veido tuvas attiecības ar faniem, kuras ir tikai ilūzijas, nesaudzīgi manipulējot ar uzticīgu sekotāju jūtām. Dzimums nav ierobežojums, lai māksliniecisku pārvērtību veidā, piedzīvotu dažādas transformācijas un pieredzi. Pirmajā nodaļa apskata Visual kei vēsturisko attīstību no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Otrā nodaļa apraksta divus japāņu populāros medijus anime un manga. Trešā nodaļa apraksta Visual kei fanu kustību, kā arī savstarpējo mūziķu un klausītāju attiecību mijiedarbību. Ceturtā nodaļa pēta Visual kei žanra spektru Japānas kultūrā un sabiedrībā. Darbā kopumā izmantotas sešas metodes: - Literatūras analīze, Personīgo konstruktu pieeja/ Analītiskā (empīriskās metodes: lekciju apmeklējumu pieraksti, koncertu apmeklējumi un to analīze), Vizuālās un Salīdzinošās metodes, intervēšanas metode. Darba apjoms 58 lappuses.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/46104