6533b85bfe1ef96bd12baf40

RESEARCH PRODUCT

Nesīkšūnu plaušu vēža kontroles datortomogrāfijas attēlu izvērtēšana pēc RECIST kritērijiem pacientiem, kuri saņēmuši paliatīvo ķīmijterapiju

subject

description

Ievads. Primārs plaušu audzējs joprojām ir visbiežākā malignitāte pēc ne-melanocītiskā ādas audzēja un nesīkšūnu plaušu audzējs (NSPA) veido 85-90% no visiem plaušu audzēju veidiem. Datortomogrāfija tiek uzskatīta par vienu no galvenajām neinvazīvajām audzēja stadiju noteicošajām metodēm. Atbildes reakcijas vērtēšanas kritērijos solīda audzēja gadījumā (RECIST jeb angl. Response evaluation criteria in solid tumors) tiek izvērtētas audzēja kopējā izmēra izmaiņas, kas fiksētas datortomogrāfijas izmeklējumos ķīmijterapijas ārstēšanas procesa gaitā. Pēc RECIST kritērijiem atbildes reakcija tiek iedalīta četrās grupās: pilna remisija, daļēja remisija, stabila slimība, progresīva slimība. Pētījuma mērķis. Noteikt ķīmijterapijas efektivitāti pēc RECIST kritērijiem, veicot datortomogrāfijas parametru mērījumus un analizējot to izmaiņas. Materiāli un metodes. Pētījumā iekļauti 79 pacienti, kas tika izvēlēti PSKUS Onkoloģijas nodaļā, apskatot onkoloģisko konsīliju lēmumu izrakstus un atbilda iekļaušanas kritērijiem. Tika apkopoti dati no 2016. gada janvāra līdz 2018. gada martam. PSKUS izmantotajā radioloģisko izmeklējumu programmā TELEMIS tika veikti CT izmeklējumu mērījumi audzēja veidojumiem. Mērījumi tika veikti visos pacientam veiktajos CT izmeklējumos, izmantojot kaliperus un fiksējot mērķa izmērus milimetros datu tabulā. Iegūtie dati tika analizēti, izmantojot statistikas programmu IBM SPSS Statistics 25.0 versiju. Rezultāti. No pētījumā iekļautajiem pacientiem 77,2% bija vīrieši, bet 22,8% bija sievietes. Biežāk sastopamais audzēja histoloģiskais tips bija adenokarcinoma (51,9%), vairāk nekā trešdaļai pacientu tika konstatēta plakanšūnu karcinoma (39,24%). Histoloģiski nediferencēts nesīkšūnu plaušu audzējs konstatēts 8,86% pacientu. Izvērtējot atbildes reakciju uz ķīmijterapiju pēc RECIST kritērijiem, secināts, ka pētāmo pacientu grupā gandrīz pusei pacientu (N=38; 48,10%) konstatēta progresējoša slimība pēc paliatīvās ķīmijterapijas kursa uzsākšanas. Trešdaļai pacientu konstatēta stabila slimība (N=24; 30,38%), piektajai daļai pacientu bija daļēja remisija (N=16; 20,25%). Pilna remisija konstatēta tikai vienā gadījumā (1,27%). Vislielākā audzēja veidojumu izmēru atšķirība pirmajā un pēdējā CT izmeklējumā konstatēta daļējas remisijas grupā, kurā novērots veidojuma izmēra samazinājums par 51,91%. Secinājumi. 1.Biežāk novērotā atbildes reakcija uz ķīmijterapiju pēc paliatīvās ķīmijterapijas kursa uzsākšanas bija progresējoša slimība. 2.Smēķētāju grupā biežāk novērota daļēja remisija nekā kopējā pētāmo pacientu grupā. 3.RECIST kritēriji ir objektīvs ķīmijterapijas efektivitātes novērtēšanas veids, kas ir izmēru specifisks, nevis pacienta specifisks.