6533b85cfe1ef96bd12bc340

RESEARCH PRODUCT

Attālinātas fotopletizmogrāfijas metode femorāla nerva blokādes monitorēšanai

Aurora Ida Marita Lövegren

subject

MicrocirculationRegional anesthesiaRemote photoplethysmography (rPPG)MedicīnaPeripheral nerve block

description

Virsrakst: Attālinātas fotopletizmogrāfijas metode femorāla nerva blokādes monitorēšanai. Priekšvēsture: Attālināta fotopletizmogrāfija (aFPG) ir neinvazīva ādas mikrocirckulācijas izvērtēšanas metode, ko potenciāli var izmantot reģionālas anestēzijas sekmīguma pārbaudei. Viena no reģionālas anestēzijas problēmām ir vēlīnā un subjektīvā bloka iznākuma prognozēšana. Mērķis: Izvērtēt ādas mikrocirkulācijas izmaiņas ceļa locītavas ādā pēc prolongētas femorāla nerva blokādes ar aFPG metodi. Izvērtēt aFPG metodes efektivitāti diferencēšanā starp placebo un lokālo anestētiķu injekciju femorāla nerva blokādes laikā. Uzdevumi: 1. Izvērtēt aFPG spēju identificēt šļirci ar lokālo anestētiķi vai placebo pēc femorāla nerva blokādes. 2. Salīdzināt reģionālas blokādes izvērtēšanas spēju ar aFPG un aukstuma aplikācijas metodi. Materiāli un metodes: Prospektīvā randomizēti dubultaklā pilot-pētījumā tika iekļauti četri pacienti. Pacientiem pirms operācijas bija veikts prolongēts femorāla nerva bloks, ar iepriekš sagatavotām divām šļircēm: Ropivacaine 0,375% 20mL un NaCl 0.9% 20mL placebo. Šļirces satura perineirāla ievades kārtība bija randomizēta: divi pacienti pirmā šļircē saņēma LA, pārējie divi pacienti placebo. Fotopletizmogrāfijas kamera ar gaismas avotu bija nopozicionēta virs ceļa locītavas ādas mediālā pusē. Attēlveidošana ar aFPG kameru sākās dažas minūtes pirms femorāla nerva blokādes un turpinājās 12 minūtes pēc katras šļirces ievades. Reģionālas blokādes pārbaudei izmantoja aukstuma aplikācijas un vizuālas aFPG kartes. Rezultāti: Pēc aklas FPG analīzes visos gadījumos (n=4) pēc pirmās šļirces bija novērojamas statistiski ticamas atšķirības AC/DC koeficentam aFPG signālā: ar Kruskall-Wallis testu (p1-40.05). Secinājumi: 1. aFPG metode atspoguļoja laika atkarīgas statistiski ticamas izmaiņas mērījumos, visās grupās, tomēr aFPG metode nevarēja statistiski ticami atšķirt LA no placebo. 2. Aukstuma aplikācijas metodei bija 100% sensitivitāte šļirces satura noteikšana, salīdzinot ar FPG, kaut arī tam bija nepieciešama pacienta subjektīva izvērtēšana.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/52046