6533b85cfe1ef96bd12bc349

RESEARCH PRODUCT

Tolerances robežu izpratne globalizācijas procesu kontekstā

subject

description

Globalizācijas apstākļos, kad Rietumu sabiedrību sociālās struktūras īpatnību un ekonomiskās attīstības nosacījumu kombinācija paredz aizvien lielāku migrācijas procesu ietekmi uz sabiedrības locekļu etnisko, kulturālo, reliģisko un lingvistisko piederību, tolerances jautājumi gūst aizvien pieaugošu sociālo nozīmību. Šī darba izstrādes pamatā ir sekojoši problēmjautājumi: līdz ar migrācijas procesu pieaugošo ietekmi globalizācijas apstākļos, tolerances un tās robežu jautājumi kļūst par nozīmīgu mūsdienu Rietumu sabiedrības dienas kārtības sastāvdaļu. Tomēr tolerances jēdziens nav aplūkojams tikai globalizācijas procesu kontekstā. Tolerances un tās robežu jautājumi ir nodarbinājuši politikas teorijas un politiskās filozofijas autorus jau sākot no 16. gadsimta. Sākotnēji tolerances idejas ģenēze ir saistīta ar reliģiskās tolerances pamatojuma izstrādi, kura nepieciešamību noteica reliģisko vajāšanu izplatība Eiropā. Atšķirībā no mūsdienām, sākotnēji tolerances un tās robežu jēdziena izpratne neparedzēja sasaisti ar demokrātijas ideju. Saskaņā ar iepriekš minēto, tiek izvirzītas divas hipotēzes. Pirmā hipotēze: migrācijas procesi, kas ir neatņemama globalizācijas procesu sastāvdaļa, padara tolerances jautājumus par īpaši nozīmīgiem mūsdienu Rietumu sabiedrībā un aktualizē jautājumu par tolerances robežām. Otrā hipotēze: tolerances un tās robežu izpratnes attīstību raksturo objektīva nepieciešamība pēc sasaistes ar demokrātijas ideju, ko apliecina arī tolerances jēdziena ģenēze. Lai pierādītu izvirzītās hipotēzes, tika formulēti sekojoši darba mērķi: (1) analizēt globalizācijas un migrācijas procesu ietekmi uz mūsdienu Rietumu sabiedrību, atklājot tolerances un tās robežu jautājumu aktualizācijas cēloņus, kā arī (2) aplūkot tolerances jēdziena veidošanos modernajā Rietumu politiskajā domā, īpašu uzmanību pievēršot tolerances un demokrātijas sasaistei. Lai gan mūsdienās tolerance tiek aplūkota kā viena no demokrātijas pamatvērtībām, dažādo tolerances izpratņu pastāvēšana nosaka šo divu jēdzienu savstarpējās mijiedarbības neviennozīmību. Tolerances pastāvēšana sabiedrībā pati par sevi nenodrošina demokrātiskas politiskās kultūras atražošanos. Lai nodrošinātu liberālās demokrātijas ilgtspējību globalizācijas apstākļos, ir nepieciešama plašāka tolerances izpratne, kas iekļauj integrācijas un kopīgas demokrātiskās līdzdalības elementus.