6533b85cfe1ef96bd12bcd8d

RESEARCH PRODUCT

Vairogdziedzera vēža sastopamība pacientiem ar akromegāliju

subject

description

Akromegālija ir reta endokrīna saslimšana, kas raksturojas ar paaugstinātu STH un IGF-1 sekrēciju. Zināms, ka akromegālijas slimniekiem ir paaugstināts audzēju risks. 54-65% akromegālijas pacientiem ir nodoza struma. Pēc literatūras datiem 5-10% mezglu ir maligni, kas liek domāt, ka arī vairogdziedzera vēža risks akromegālijas pacientiem ir lielāks. Literatūrā ir dažādi pētījumi, kuros ir minēta cukura diabēta (CD) saistība ar audzējiem. Glikozes regulācijas traucējumi ir bieža akromegālijas blakus slimība un ir maz pētījumu par to lomu vairogdziedzera patoloģiju attīstībā. Vēl joprojām akromegālijas pacientiem tiek pētīti iespējamie audzēju attīstības mehānismi. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda šobrīd ir Latvijā esošā vairogdziedzera vēžu sastopamība akromegālijas pacientu vidū, kā arī noskaidrot, vai vairogdziedzera vēža attīstība ir saistāma ar pacienta vecumu, hipofīzes adenomas lielumu, akromegālijas ilgumu un glikozes regulācijas traucējumiem. Pētījums tika veikts divās Latvijas lielākajās slimnīcās: Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Mēs veicām retrospektīvu pētījumu, kurā tika iekļauti 73 akromegālijas pacienti. Lai izvērtētu audzēju sastopamību, kā arī, vai audzēju sastopamību paaugstina glikozes regulācijas traucējumi, atlasītās akromegālijas pacientu grupas rezultāti tika salīdzināti ar Slimības kontroles un profilakses centra datiem par audzēju un CD epidemioloģiju vispārējā populācijā. Datu analīze tika veikta izmantojot Microsoft Office Excel 2013 un IBM SPSS V21. Latvijā akromegālijas pacientiem ir augstāka ļaundabīgu audzēju sastopamība nekā vispārējā populācijā. Akromegālijas pacientiem nodozas strumas prevalence ir 80,8%. 5,08% akromegālijas pacientu vairogdziedzera mezgli bija maligni. Vairogdziedzera vēža prevalence akromegālijas pacientiem ir 4,1 %, kas ir augstāka kā vispārējā populācijā –0,12%. Pacientiem ar akromegāliju glikozes tolerances traucējumu un CD prevalence ir 17,8% un 35,6%, kas ir nekā vispārējā populācijā – CD -4,24%. Glikozes metabolisma traucējumi akromegālijas slimniekiem nepaaugstina vairogdziedzera mezglu iespējamību. Akromegālijas pacientiem audzēju iespējamību ietekmē vecums. Akromegālijas pacientu vecumam, slimības ilgumam, hipofīzes adenomas lielumam un glikozes regulācijas traucējumiem nav būtiskas ietekmes vairogdziedzera vēža attībā. No ļaundabīgiem audzējiem visbiežāk tika diagnosticēti vairogdziedzera un uroģenitālie audzēji. Vairogdziedzera vēža sastopamība (4,1%) ir augstāka nekā vispārējā populācijā (0,12%) Kā vienīgo audzēju riska faktoru šajā pētījumā izdevās identificēt vecumu. Pacientu vecums, slimības ilgums, adenomas lielums, glikozes tolerances traucējumi vai CD nepaaugstina vairogdziedzera vēža iespējamību akromegālijas slimniekiem. Akromegālijas pacientiem ir augstāka vairogdziedzera mezglu un vēža sastopamība, kā dēļ mēs iesakām US veikt visiem akromegālijas pacientiem un FNA biopsiju veikt pēc indikācijām.