6533b85cfe1ef96bd12bce4a

RESEARCH PRODUCT

Vilku pēdu saglabāšanās ilgums dabā atšķirīgā substrātā un meteoroloģiskajos apstākļos

subject

description

Kopumā Eiropu apdzīvo 10 vilku populācijas. Latviju apdzīvo vilki, kuri ietilpst Baltijas vilku populācijā. Eiropā vilks ir īpaši aizsargājama suga, taču Latvijā ir atļautas ierobežotas vilku medības. Katru sezonu vilku medībām tiek noteikts maksimālais limits, cik īpatņus var nomedīt. Šo medību limitu nosaka pēc vilku populācijas stāvokļa, kuru var noteikt, veicot monitoringu. Viens no galvenajiem monitoringa veidiem ir vilku pēdu nospiedumu fiksēšana sniegā, pēc kura var noteikt vilku izplatības areālu, kas ir viens no populācijas stāvokļa raksturojošajiem rādītājiem. Lai uzlabotu pēdu uzskaites metodiku un noskaidrotu, cik ilgi pēdas saglabājās bezsniega apstākļos un atšķirīgos laikapstākļos, tika uzsākts šis pētījums. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik ilgu laiku suņa pēdas saglabājas dažādā substrātā un meteoroloģiskajos apstākļos, kā arī noskaidrot, pēc cik ilga laika vilki atgriežas vienā un tajā pašā vietā. Pēc iegūtajiem rezultātiem varētu pilnveidot metodiku, kā arī saprast, kādi ir piemērotākie meteoroloģiskie apstākļi, kuros būtu jāveic monitorings, kā arī ļautu saprast, cik bieži vajag apsekot teritoriju, meklējot vilku pēdas. Pētījumā tika fiksētas svara ziņā vilkam līdzīga suņa pēdas dažādos substrātos un meteoroloģiskajos apstākļos. Šīs pašas pēdas tika pārbaudītas ik pēc 24 stundām, līdz tās pilnībā izzuda laikapstākļu ietekmē. Papildus, ar automātisku fotokameru tika reģistrēta vilku pārvietošanās regularitāte, lai varētu noskaidrot, pēc cik ilga laika vilki atgriežas vienā un tajā pašā vietā. Iegūtie pēdu uzskaites dati tika analizēti izmantojot Koksa proporcionālo draudu regresiju, lai salīdzinātu pēdu saglabāšanās ilgumu dažādos substrātos un meteoroloģiskajos apstākļos un noteiktu pēdu saglabāšanās varbūtību katrā laika posmā. Izmantojot datus no automātiskās fotokameras, tika aprēķināts mediānais dienu skaits katrā mēnesī, pēc cik ilga laika vilki fiksēti vienā un tajā pašā vietā. Pētījumā tika noskaidrots, ka pēdas māla substrātā saglabājās ilgāk, nekā pēdas smilts substrātā. Pēdu saglabāšanās varbūtība, neatkarīgi no substrāta veida, bija lielāka, ja nokrišņu daudzums ir neliels, un substrāts ir sauss. Vislielākā vilku pārvietošanās regularitāte pētāmajā teritorijā tika konstatēta martā, maijā, septembrī un novembrī, kad vilki vienā un tajā pašā vietā atgriezās vidēji no vienas līdz četrām dienām.