6533b85dfe1ef96bd12bd7c2

RESEARCH PRODUCT

Zāļu blakusparādību identificēšanā Latvijas administratīvajos datos

subject

description

Maģistra darba tēma ir zāļu blakusparādību (ZBP) identificēšana Latvijas administratīvajos datos. Pilnīga datu apkopošana par klīniskajā praksē novērotajām ZBP ir svarīgs instruments zāļu pēcreģistrācijas uzraudzībā, zāļu regulācijā, kā arī pētījumos par zāļu drošumu, efektivitāti un pacientu drošību. Latvijā, lai arī ir iespējams veikt zāļu blakusparādības ziņošanu, šādu gadījumu Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pieejamos datos ir ļoti maz, kā arī iegūtie dati netiek analizēti. Darba mērķis bija analizēt esošo Latvijas pasīvo ZBP ziņošanas sistēmu un identificēt iespējas izmantot administratīvos datus ZBP identificēšanā, kā arī kopumā aktualizēt šo tēmu Latvijā. Darba uzdevumi bija Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotajos administratīvajos datos identificēt iespējamos ZBP gadījumus, veikt aprakstošo grupu analīzi, konstruēt diagnožu kodu grupu specifiski Latvijas datiem ZBP identificēšanai, kā arī salīdzināt identificētos gadījumus ar ZVA ziņojumu skaitu. Izvirzītā hipotēze par zāļu blakusparādību ziņošanas nepietiekamību Latvijā tika apstiprināta, jo identificēto iespējamo ZBP gadījumu skaits SPKC datos visos gadījumos pārsniedza ZVA ziņojumu skaitu par ZBP vairāk kā divas reizes. Plānotais pētījums tika veikts izmantojot 2013. gada Kanādā izstrādāta pētījuma diagnožu kodu kopu, ar ko bija iespējams identificēt ZBP Latvijas SPKC apkopotajos ambulatorajos un stacionārajos datos. Pētījuma veikšanas laikā autors konstruēja arī savu kodu kopu, kas būtu vairāk piemērota darbam ar Latvijas datiem. Pat sašaurinot izlasi un izslēdzot diagnožu kodus no F, Y grupas un diagnozi T78.4 ZBP biežāk tiek konstatētas sievietēm un iedzīvotājiem darbspējas vecumā no 18 līdz 59 gadiem. Tika secināts, ka F grupas izmantošana ZBP kontekstā varētu liecināt par nepareizu medikamentu lietošanu un atkarībām, savukārt Y kodu grupu Latvijā lieto nepareizi, un to drīzāk izmanto lietotā medikamenta/vakcīnas fakta konstatēšanai. Iegūtos pētījuma rezultātus varētu izmantot, lai veidotu rekomendācijas vai vadlīnijas pareizas diagnožu uzstādīšanas principu veicināšanai, kā arī lai uzlabotu esošo pasīvo zāļu blakusparādību identifikācijas sistēmu.