6533b85dfe1ef96bd12bd81b

RESEARCH PRODUCT

Virsnieru incidentalomu diagnostikas un terapijas taktika Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā un to atbilstība starptautiski pieņemtām vadlīnijām

Kristīne Vārna

subject

Medicīna

description

KOPSAVILKUMS Ievads. Virsnieru incidentaloma (VI), kas ir nejauši radioloģiski konstatēts virsnieru veidojums, mūsdienās ir kļuvusi par diezgan bieži sastopamu klīnisku problēmu. Viens no galvenajiem uzdevumiem VI gadījumā, ir atpazīt un ārstēt nelielo daļu veidojumu, kas ir hormonāli aktīvi un var radīt draudus pacienta veselībai. Mērķis. Šī pētījuma mērķis ir iepazīties ar to kādas laboratoriskās diagnostiskas metodes tiek izmantotas virsnieru incidentalomu hormonālās aktivitātes izvērtēšanai Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS), kā arī ar to kādas ārstēšanas rekomendācijas tiek sniegtas pacientiem pēc VI hormonālās un radioloģiskās izvērtēšanas un rezultātā salīdzināt šīs diagnostiskas un ārstēšanas taktikas atbilstību starptautiski pieņemtām vadlīnijām. Materiāli un metodes. Pētījumā tik iegūta informācija no pacientu slimību vēsturēm, kuri tika stacionēti PSKUS, lai veiktu virsnieru incidentalomu hormonālo izvērtēšanu un saņemtu attiecīgās ārstēšanas rekomendācijas, periodā no 2006. gada līdz 2013. gada 1. maijam. Rezultāti. Kopumā pētījumā tika iekļauti 84 pacienti – 63 sievietes un 21 vīrietis. Vidējais pacientu vecums stacionēšanas brīdī bija 57,6 (±11,0) gadi. Kortizola sekrēcijas izvērtēšana kopumā tika veikta 67 no 84 pacientiem, lai gan pētījumā izmantotās vadlīnijas norāda, ka tā būtu jāveic visiem pacientiem. Vadlīnijas arī norāda, ka VI gadījumā kortizola izvērtēšanu vajadzētu veikt izmantojot 1mg deksametazona supresijas testu vai nakts kortizola noteikšanu. Savukārt pētījumā šie testi kopumā tika veikti tikai 34 no 67 pacientiem. Aldosterona sekrēcijas izvērtēšanu vadoties pēc vadlīnijām būtu jāveic tikai pacientiem ar VI un arteriālu hipertensiju (AH). Pētījumā AH tika konstatēta 65 no 84 pacientiem, bet aldosterona sekrēcijas izvērtēšana tika veikta tikai 46 no 65 pacientiem. Rekomendētais tests PA izvērtēšanai ir ARR aprēķināšana, kuru var veikt nosakot plazmas aldosterona koncentrāciju un plazmas renīna rādītāju. Pētījumā šie abi laboratoriskie rādītāji tika noteikti tikai 34 no 46 pacientiem. Kateholamīnu sekrēcijas izvērtēšana arī tiek rekomendēta visiem pacientiem, bet pētījumā tā tika veikta 74 no 84 pacientiem. Pētījumā visplašāk izmantotais kateholamīnu izvērtēšanas tests, bija frakcionēto kateholamīnu noteikšana 24 stundu urīnā, veikts 69 no 74 pacientiem, kas izvērtēšanas tests vadlīnijā netiek rekomendēts. Secinājumi. Rezultātā var secināt, ka kortizola un aldosterona sekrēcijas izvērtēšana nav veikta aptuveni ceturtdaļai pacientu, kam tā bija indicēta. Gandrīz pusei pacientu, kam kortizola sekrēcijas izvērtēšana tika veikta, tā nebija veikta adekvāti. Adekvāta PA skrīninga diagnostika tika veikta 34 pacientiem. Kateholamīnu sekrēcijas izvērtēšana tika veikta 90% pacientu. Diemžēl lielākai daļai pacientu tā tika veikta izmantojot testu, kas nav rekomendēts vadlīnijā. -

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/29176