6533b85dfe1ef96bd12bd81f
RESEARCH PRODUCT
Sieviešu resocializācija ieslodzījuma vietās
Agnese Zirdziņasubject
Sociālās uzvedības korekcijaRiska un vajadzību novērtēšanaSoda mērķisResocializācijaSociālā rehabilitācijaJuridiskā zinātnedescription
Noziedzība bija, ir un visticamāk arī būs viena no pasaules lielākajām problēmām, savukārt sods ir viens no senākajiem un efektīvākajiem sabiedrisko attiecību sabalansēšanas mehānismiem. Taču, lai šo mehānismu varētu dēvēt par patiesi efektīvu, tam ir jāspēj sasniegt pozitīvs rezultāts, mazinot atkārtotu un jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarītāju skaitu. Lai gan noziedzība pēdējo gadu laikā kopumā ir mazinājusies, ieslodzīto sieviešu skaits attiecībā pret visām ieslodzītajām personām proporcionāli ir audzis visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, turklāt, kā norāda statistikas dati, atkārtoti ieslodzījuma vietās Latvijā atgriežas gandrīz katra otrā sieviete, kas vienreiz sodu par iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu ir jau izcietusi. Līdz ar to darba gaitā tika aplūkots jautājums, kādēļ recidīva rādītāji ieslodzīto sieviešu vidū vēl aizvien ir kritiski augsti. Tādējādi darba izstrādes procesā, noskaidrojot un analizējot resocializācijas kā soda mērķa attīstības gaitu, resocializācijas jēdzienu, tā līdzekļus un kā tie galvenokārt tiek īstenoti Iļģuciema cietumā, kas ir vienīgā ieslodzījuma vieta Latvijā, kurā atrodas tikai sieviešu kārtas pārstāves, tika izsecināts, ka resocializācija ir ārkārtīgi plašs, dažādu apstākļu kopums, kas neaprobežojas vien ar resocializācijas pasākumu klāstu. Tika secināts, ka resocializācijas efektivitāti ietekmē arī ieslodzījuma vietas infrastruktūra, medicīniskā, reliģiskā un garīgā aprūpe, personāls, sabiedrības atbalsts un pašas ieslodzītās personas vēlme sasniegt rezultātu.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2017-01-01 |