6533b85dfe1ef96bd12be1d6

RESEARCH PRODUCT

Gūžas locītavas endoprotēzes agrīnie mežģījumi atkarībā no acetabulārā komponenta novietojuma

subject

description

Gūžas locītavas endoprotezēšana ir bojātas locītavas komponentu aizvietošana ar mākslīgu endoprotēzi. Visbiežākās indikācijas gūžas locītavas endoprotezēšanai ir osteoartrīts, reimatoīdais artrīts un augšstilba kaula lūzumi. Kad konservatīvā terapija vairs nesniedz efektu, ir jāveic gūžas locītavas endoprotezēšana. Endoprotezēšana dažkārt var rezultēties gan ar pacienta, gan operācijas komplikācijām. Viena no biežākajām ir agrīns endoprotēzes mežģījums ārpus acetabulārās komponentes. Pētījuma mērķis: noteikt, kurš no endoprotēzes acetabulārās komponentes drošās zonas diapazoniem vislabāk samazina mežģījuma risku pacientiem pēc endoprotezēšanas. Metodes: Tika veikts retrospektīvs pētījums, kurā tika iekļauti VSIA ‘’Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas’’ endoprotezēšanas reģistra plānveida gūžas locītavas totālas endoprotezēšanas gadījumi ar cementa acetabulārajiem komponentiem laika posmā no 2012.gada septītā Februāra līdz 2020.gada septītajam Maijam. Darba izstrādes laikā tika apskatīti 2865 pacienti, kam veiktas totālas gūžas locītavas endoprotezēšanas operācijas, no kuriem tika atlasīti 1117 pacienti, kas dzīvo Rīgā un Rīgas rajonā, un, kā primārā diagnoze tika uzstādīts OA. Kopumā, pētījumā tika analizēti 756 pacienti, bet izslēgti 2109 pacienti, kas neatbilda iekļaušanas kritērijiem. Rezultāti: Kopumā pētījumā tika apkopoti dati par 756 pacientiem no 2012.gada septītā Februāra līdz 2020.gada septītajam Maijam, kuriem tika veikta plānveida gūžas locītavas endoprotezēšana. No tiem 539 (71%) ir sievietes un 217 (28%) ir vīrieši. Vidējais pacientu vecums 71 gads (SD 8,1 gads). Jaunākais pacients, kam tika veikta endoprotezēšana ir 29,3 gadus jauns, savukārt vecākajam pacientam ir 90,5 gadi. Visvairāk operācijas tikai veiktas 2015.gadā 175 (23,1%). 2016.gadā tika veiktas 152 (20,1%), 2017.gadā 124 (16,4%), 2018.gadā 155 (20,5%), 2019.gadā 107 (14,2%) operācijas. 2020.gadā tika veiktas 2,9% jeb 22 operācijas. Vidmera un Levinneka drošās zonas intervālos kopā tika implantētas 580 acetabulārās komponentes, no tām 54 (7,4%) tika implantētas Vidmera drošās zonas diapazonā, bet pārējās 526 (69,7%) tika implantētas Levinneka drošās zonas diapazonā. Tikai 1 gadījumā, 3 mēnešu laikā pēc operācijas, ir novērots mežģījums, t. i., 0,1%, kā arī 753 gadījumos, kas sastāda 99,6%, mežģījums netika novērots. Secinājumi: Gūžas locītavas EP acetabulārā komponente Levinneka drošajā zonā (69,7%) tiek implantēta biežāk nekā Vidmera drošajā zonā (7,4%). EP agrīns mežģījums tika novērots vienā gadījumā, kurā acetabulārā komponente bija implantēta Levinneka drošās zonas diapazonā. Pacientu skaita un agrīno gūžas locītavas endoprotēzes mežģījumu trūkuma dēļ iespējamos riska faktorus nevarēja izvērtēt. Pētījumu ir nepieciešams turpināt ar lielāku pacientu skaitu.