6533b85efe1ef96bd12c013c

RESEARCH PRODUCT

Āra bērza Betula pendula Roth iekrāsotajā koksnē esošo mikroorganismu noteikšana un to iespējamā saistība ar fizioloģiskajiem un bioķīmiskajiem procesiem koksnē

subject

description

Latvijā āra bērzs Betula pendula Roth ir ekonomiski nozīmīgākais lapu koks, kuram vizuāli defekti ir nevēlami, īpaši finiera ražošanā. Sarkanbrūnais iekrāsojums stumbrā ir visizplatītākais vizuālā defekta veids. Pētījuma mērķi bija turpināt apzināt un pielāgot metodes iekrāsojuma pētīšanai, cenšoties galveno uzsvaru likt uz molekulārajām metodēm, piemēram, mikroorganismu profilēšanu, kas ļāva iekrāsotā koksnē identificēt tādas sugas un ģintis kā Pholiota squarrosa, Pholiota multicingulata, Agrocybe rivulosa, Cadophora fastigiata, Helotiales sp., Phialophora sp., Trametes versicolor. Iekrāsojumu mēdz uzskatīt kā koksnes trupes sākuma stadiju, tomēr pētījuma laikā trupējuši stumbri dažāda vecuma bērziem tika reti novēroti. Pētījuma ietvaros iekrāsojumu dabiskās audzēs novēroja vidēji 65,5 % no visiem apskatītajiem kokiem. Inokulācijas norādīja uz iekrāsojumu veidošanos arī no ievainojumiem, kuri sākotnēji netika inficēti. Nosakot koksnes kopējo fenolu daudzumu spektrofotometriski, secināja, ka iekrāsotā koksne saturēja lielāku kopējo fenolu daudzumu nekā neiekrāsotā. Ievērojams daudzums mikroorganismu, t.i., sēņu un baktēriju spēj gan degradēt koksni, gan dzīvot tajā, neizraisot bojājumus. Mikroorganismu mijiedarbība ar dzīvajiem audiem ir komplekss process, kurā var būt iesaistītas daudzas un dažādas fizioloģiskas un bioķīmiskas norises laika gaitā. Viens no pētījuma mērķiem bija apskatīt būtiskāko un aktuālāko literatūru, lai varētu spriest par šo procesu gaitu un iespējamu pielāgošanu saistībā ar iekrāsojuma efektu. Tāpēc darba beigās ir sniegts neliels apraksts faktoriem, kurus būtu jāņem vērā, plānojot detalizētu pētījumu par iekrāsojumu, piemēram, vai pastāv āra bērzu ķīmisko tipu, genotipu un iekrāsojuma savstarpēja saistība. Darbs tika izstrādāts Latvijas Valsts Mežzinātnes institūtā „Silava” Ģenētisko Resursu centrā laika posmā no 2012. gada jūnija līdz 2015. gada maijam.