6533b85efe1ef96bd12c0b32

RESEARCH PRODUCT

Otrā tipa cukura diabēta pacientu sākotnējās ārstēšanas varianti un to efektivitāte

subject

description

Ievads: Otrā tipa cukura diabēts (2TCD) ir hroniska, progresējoša un kompleksa vielmaiņas traucējumu slimība, kas tiek uzskatīta par vienu no vislielākajiem izaicinājumiem 21. gs. medicīnā. Pēdējos gados, paplašinoties farmakoloģiskās terapijas iespējām 2TCD ārstēšanā, norit pētījumi un diskusijas par dažādo medikamentu lietošanas biežumu un efektivitāti, tomēr joprojām nepastāv vienprātība par to, kuru medikamentu kombinācijas visveiksmīgāk palīdz sasniegt glikēmiskos mērķus un terapijas izvēli visbiežāk nosaka tieši ārsta personīgā pieredze. Pētījuma mērķis: Izpētīt, kādas ir OPTIMED pētījumā iesaistīto endokrinologu tendences 2TCD ārstēšanas izvēlē un salīdzināt biežāk nozīmēto medikamentu efektivitāti. Metodes: Tika veikts retrospektīvs pētījums Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, atlasot pacientus no Latvijā notikušā OPTIMED pētījuma laikā no 2010. gada līdz 2016. gadam. Tika atlasīta paraugkopa ar 188 pacientiem. Tika pētīti pacientiem ordinētie medikamenti un to efektivitāte, analizēti arī tādi antropometriskie rādītāji, kā auguma garums, ķermeņa masa, vidukļa apkārtmērs un ĶMI; demogrāfiski parametri, kā dzimums un vecums. Rezultāti: Paraugkopā bija 59% sievietes un 41% vīrieši. Pacienti ir 30-86 gadus veci, vidējais vecums ir 58,9±10,8 gadi. Pirmajā vizītē sievietēm vidējais svars bija 89,9±16,7 kg, vīriešiem – 101,8±16,9 kg, kas trešajā vizītē vidēji samazinājās par 3 kg (p=0,028552) sievietēm un 0,4 kg (p=0,828628) vīriešiem. Sievietēm vidējais vidukļa apkārtmērs bija 104,6±12,3 cm un vīriešiem – 111,1±12,7 cm, kas trešajā vizītē samazinās par 2,4 cm (p=0,020310) sievietēm un par 1,3 cm (p=0,234731) vīriešiem. Vīriešiem svars un vidukļa apkārtmēra kritums ir statistiski nenozīmīgs, bet sievietēm nozīmīgs. 97% sieviešu un 95% vīriešu bija ar lieko svaru vai aptaukojušies. Visbiežāk ordinētie medikamenti bija MF, SU un DPP4i klašu medikamenti monoterapijā un duālā terapijā. Savstarpēji salīdzinot, visefektīvāk HbA1C mazināja MF/SU (-2,88%; p=0,00022) vai MF/DPP4i (-2,39%; p=0,01815). Savstarpēji salīdzinot šo medikamentu ietekmi uz ĶMI, vidukļa apkārtmēru un svaru, netika iegūtas statistiski nozīmīgas atšķirības. Secinājumi: Pirmreizēji diagnosticētiem 2TCD pacientiem gandrīz vienmēr primāri tiek nozīmēta perorāla pretdiabēta terapija un visbiežāk izmantotie preparāti ir MF, SU, DPP4i. Savstarpēji salīdzinot, visefektīvāk HbA1C mazināja MF/SU un MF/DPP4i kombinācija. Ir nepieciešams uzsākt agrīnāku insulīna terapiju.