6533b85ffe1ef96bd12c157a

RESEARCH PRODUCT

Medicīnas klaunu apmeklējumu ietekme uz pozitīvām emocijām, trauksmi un depresijas pazīmēm pusaudžiem, kuri ievietoti slimnīcā

subject

description

Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, vai pacienti, kuri pētījuma brīdī bija ievietoti slimnīcā, pēc medicīnas apmeklējuma izjūt mazāk trauksmi, uzrāda mazāk depresijas pazīmes un vairāk izjūt pozitīvās emocijas nekā pacienti, kuri pētījuma brīdī arī bija ievietoti slimnīcā, bet viņus medicīnas klauns neapmeklēja. Pētījumā piedalījās 30 pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem, kas tika sadalīti divās grupās. Pirmajā grupā bija pusaudži, kuri bija ievietoti slimnīcā, kurā strādā medicīnas klauni, otrā grupā bija pusaudži, kuri bija ievietoti slimnīcā, kurā nestrādā medicīnas klauni. Situatīvās trauksmes mērīšanai tika izmantota Spilbergera situatīvās trauksmes skala (1983, Spielberger’s anxiety scale; STAI). Pozitīvo un negatīvo emociju noteikšanai tika izmantota Pozitīvo un negatīvo afektu skala (1988,Positive and Negative Affect Schedule; PANAS). Depresijas pazīmju noteikšanai tika izmantota Ahenbaha Jauniešu Pašnovērtējuma aptauja (2001, ASEBA Youth Self Report; YSR) Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp medicīnas klaunu apmeklēto un neapmeklēto grupu situatīvās trauksmes līmeni, pozitīvajām emocijām, negatīvajām emocijām. Grupa, kuru apmeklēja medicīnas klauns, pēc apmeklējuma uzrādīja zemākus situatīvās trauksmes rādītājus un negatīvo emociju rādītājus, nekā grupa, kuru neapmeklēja medicīnas klauns. Savukārt, grupa, kuru apmeklēja medicīnas klauns, pēc šī apmeklējuma uzrādīja augstākus izjusto pozitīvo emociju rādītājus, nekā grupa, kurus neapmeklēja medicīnas klauns. Salīdzinot depresijas pazīmes, starp abu grupu rādītājiem nebija statistiski nozīmīgu atšķirību.