6533b85ffe1ef96bd12c15e4

RESEARCH PRODUCT

Plastmasas atkritumu pārstrāde un tās nodrošināšana Latvijā

subject

description

Maģistra darbā „Plastmasas atkritumu pārstrāde un tās nodrošināšana Latvijā” tika analizēta plastmasas atkritumu apsaimniekošana Latvijā, tās uzdevumi Eiropas Savienībā kontekstā, kā arī atkritumu gala statusa prasības plastmasas atkritumiem. Analizējot valsts polimēru atkritumu pārstrādes nosacījumus, tika salīdzinātas Eiropas Savienības prasības to pārstrādei un praktiskās iespējas. Darba autore praksē apmeklēja PET pārstrādes rūpnīcu PET Baltija Jelgavā un sadzīves atkritumu šķirošanas staciju un poligonu „Brašķi” Līvbērzes pagastā. Tika analizēta atkritumu savākšana Latvijā un to ievešana no ārzemēm. Tika konstatētas pašreizējās problēmas un piedāvāti risinājumi. Latvijā plastmasas atkritumus pamatā pārstrādā PET Baltija - PET pudeles un Nordic Plast - plēves un dažādus polimērus (Eco Baltia 2014). Pēc uzņēmumu apmeklēšanas, darbā tika apspriests un ierosināts, balstoties uz iegūtajām zināšanām un Eiropas Savienības praksi, kādus polimēru veidus vēl būtu iespējams otrreizēji pārstrādāt Latvijā un kādu ietekmi tas atstās uz vidi un ekonomiku. Izdarīti secinājumi, kas balstās uz veiktajiem mērījumiem, praktisko pārstrādes tehnoloģiju iepazīšanu. Maģistra darbā tika aplūkoti un analizēti ārzemju piemēri par atkritumu savākšanu un šķirošanu un ierosināts, kādus uzlabojumus atkritumu saimniecībā varētu ieviest Latvijā. Viens no būtiskajiem jautājumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu plastmasu pārstrādi ir plastmasas atkritumu savākšana un pāršķirošana pa to veidiem. Maģistra darbā tika noteikti mājsaimniecībā radīto atkritumu veidi un aplūkots, cik viena mājsaimniecība, kādus plastmasas iepakojuma atkritumus konkrētā laika posmā rada un kādi polimēru veidi ir visizplatītākie. Katra plastmasas veida daudzums tika noteikts tos atšķirojot un nosverot. Darbā tika analizēts pamatā plastmasas iepakojums, kas veido lielāko daļu no ikdienas plastmasu atkritumiem. Plastmasas iepakojumi sastāv no šādiem polimēru veidiem un marķējumiem - polietilēntereftalāts - PET 1, augsta bīvuma polietilēns - HDPE 2, polivinihlorīds - PVC 3, zema blīvuma polietilēns - LDPE 4, polipropilēns - PP 5, polistirols - PS 6 un citiem polimēriem – 7 (Plastmasa 2009). Latvijā pamatā pārstrādā PET un PE. Nelielu daudzumu PP un PS. Tai pašā laikā iedzīvotāji rada šādus plastmasas iepakojuma atkritumu veidus un to daudzumus: PET – 35.65%, HDPE – 12.17%, PVC – 0.09%, LDPE – 10.34%, PP – 24.24%, PS – 5.05%, cits – 12.47% (mājsaimniecībās divu nedēļu laikā). Turpretī PET – 27.98%, HDPE – 0.56%, PVC – 0.00%, LDPE – 31.80%, PP – 13.48%, PS – 0.00%, cits – 3.37%, kā arī 22.81% plastmasas, kuras nav iespējams noteikt (no sadzīves atkritumiem atšķirotie plastmasas atkritumi šķirošanas stacijā un poligonā „Brašķi”). Līdz ar to ir jāsabalansē arī pārstrāde, kas jo būtiskāk ir pēc tam, kad Ķīna un Indija vairs nepieņem plastmasas atkritumus. Atslēgas vārdi : plastmasas, gala produkts, apsaimniekošana, izejvielu pārstrāde