6533b85ffe1ef96bd12c2030

RESEARCH PRODUCT

Laulības bezstrīdus šķiršanas lietu vešana notariātā un ar to saistītās problēmas

subject

description

Laulības bezstrīdus šķiršanas lietu vešana notariātam tika nodota ar grozījumiem Notariāta likumā, kas stājās spēkā ar 2011.gada 1.februāri. Nav šaubu, ka notariātam nodotās funkcijas laulības bezstrīdus šķiršanas lietās rada papildus būtisku noslodzi, tāpēc viens no darba ietvaros pētāmajiem jautājumiem būs saistīts ar subjektu loka paplašināšanas iespējamības izvērtēšanu laulības bezstrīdus šķiršanas ietvaros, lai vienmērīgi sadalītu šīs lietas vairāku kompetentu iestāžu starpā. Tika apzināts, ka neviens normatīvais akts neregulē pārstāvības tiesību realizēšanu un to apjomu laulības bezstrīdus šķiršanas lietās, kā arī, kādos gadījumos laulības bezstrīdus šķiršanas lietas par tādām nebūtu uzskatāmas un izslēdzamas no notāram piekritīgo lietu loka. Aktuāls jautājums ir saistīts ar Eiropas Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 3.pantā noteikto, ka laulības šķiršana ir piekritīga Latvijas zvērinātam notāram, ja vismaz viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Proti, no minētās regulas neizriet, ka pagaidu uzturēšanās atļauja nerada pamatu laulības šķiršanas lietas piekritībai Latvijas zvērinātam notāram. Ņemot vērā visu minēto, darba tēma ir ārkārtīgi aktuāla. Darba mērķis ir noskaidrot, kādos gadījumos laulības bezstrīdus šķiršanas process ir pieļaujams un kādos tas ir izslēgts, kā arī galvenos praktiskās dabas problēmjautājumus, ar ko nākas saskarties sarežģītākajās situācijās un attiecīgi izstrādāt priekšlikumus kompetento iestāžu un likumdevēja darbībām, lai ne tikai mazinātu problēmjautājumu skaitu, bet arī uzlabotu normatīvo regulējumu attiecībā uz juridiski neviennozīmīgām (sarežģītām) situācijām šajos jautājumos. Darba ietvaros pilnā apmērā apstiprinājās izvirzītā hipotēze, ka izdarot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, palielinātos laulības bezstrīdus šķiršanas institūta efektivitāte. Darba izstrādes pamatā ir izmantota vēsturiskā, sistēmiskā, salīdzinošā un loģiskā pētniecības metode. Pētījuma teorētiskā bāze ir nacionālie tiesību akti, ES regulējums (direktīvas, regulas), aktuālā tiesu prakse, citu valstu prakse, izvērtēti atsevišķu autoru viedokļi par pētāmo darba tematu utt. Darbs sastāv no ievada, 4 (četrām) nodaļām un kopsavilkuma. Darba apjoms sastāda 81 lappusi.