6533b860fe1ef96bd12c3408

RESEARCH PRODUCT

Balsenes ļaundabīgā audzēja klīnisko un histopatoloģisko rādītāju nozīme slimības prognozē

subject

description

Balsenes ļaundabīgs audzējs ir otrais biežāk sastopams elpošanas sistēmas audzējs pēc plaušu audzēja. Tā ir viena no onkoloģiskām slimībām, pie kuras pacientu kopējā dzīvildze pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājusies no 66% līdz 63%. Histopatoloģiskam slēdzienam ir būtiska nozīme balsenes ļaundabīgā audzēja ārstēšanas stratēģijas izvēlē un prognozes izvērtēšanā.Pētījuma mērķis ir novērtēt balsenes ļaundabīgā audzēja klīnisko un histopatoloģisko rādītāju ietekmi uz recidīva attīstību, pacienta kopējo un bezrecidīva dzīvildzi.Pētījumā tika iekļauti 105 pacienti, kuriem histoloģiski tika apstiprināta balsenes ļaundabīgā audzēja diagnoze. Tika analizēti histopatoloģiskie slēdzieni no RAKUS Patoloģijas Centra arhīva datubāzes un klīniskā informācija no “Ārsta biroja” datiem par 2011.gadu.Datu apstrāde tika veikta ar Microsoft Office Excel 2013 un IBM SPSS Statistics 22 versiju. Pētījumā iegūtie rezultāti parādīja, ka balsenes ļaundabīgā audzēja biežāka histoloģiskā forma bija plakanšūnu karcinoma (n=104; 90,05%), kas pamatā bija vidēji diferencēta (n=65; 62,5%). Biežāk tā bija sastopama vīriešiem (n=101; 96,19%). Pacientu vidējais vecums bija 62,04 ± 10,02 gadi. Biežāka lokalizācija bija glottis apvidū (n=63; 60%). Galvenais no pirmajiem simptomiem pacientiem ar balsenes ļaundabīgo audzēju bija balss piesmakums (n=66; 62,86%). Lielākai daļai pacientu balsenes ļaundabīgs audzējs bija diagnosticēts vēlīni, III stadijā (n=53; 53,54%). No mūsu pētījumā iekļautiem pacientiem recidīvs attīstījās 25 (24,04%) pacientiem, biežāk tas bija novērojams pirmajos trijos gados kopš diagnozes noteikšanas brīža. Tika konstatēts, ka recidīva attīstība biežāk raksturīga gados jaunākiem pacientiem (līdz 60 gadiem) (Rho=0.207; p=0.034) un pacientiem ar lielāku T apakšstadiju (Rho= -0.233; p=0.022). Mūsu pētījumā tika konstatēti pacientu bezrecidīva dzīvildzi un kopējo dzīvildzi ietekmējošie faktori. Galvenie bezrecidīva dzīvildzi ietekmējošie faktori ir audzēja stadija (p=0.032), īpaši T apakšstadija (p=0.010) atbilstoši TNM klasifikācijai un audzēja izplatība uz hipofarinksu (p=0.009). Sliktāka bezrecidīva dzīvildze novērojama pacientiem ar III stadiju un lielāku T apakšstadiju. Kopējo dzīvildzi pacientiem ar balsenes ļaundabīgo audzēju ietekmē pacientu dzimums (p=0.042), audzēja diferenciācijas pakāpe (p=0.010), audzēja izplatība uz hipofarinksu (p=0.009), metastāžu esamība (p=0.039) un T apakšstadija (p=0.003). Sliktāka kopējā dzīvildze novērojama vīriešiem, pacientiem ar zemu vai vidēji diferencētiem audzējiem, audzējiem ar izplatību uz hipofarinksu, pacientiem ar reģionālām un distālām metastāzēm un lielaku T apakšstadiju. Secinājumi. Klīnisko un histopatoloģisko rādītāju novērtēšana ir būtiska balsenes ļaundabīgā audzēja prognozes izvērtēšanai un recidīva riska stratifikācijai.