6533b860fe1ef96bd12c3e3f

RESEARCH PRODUCT

Saikne starp stresu un izdegšanu autiskā spektra traucējumu bērnu vecākiem

subject

description

Ievads. Autiskā spektra traucējumi (AST) biežāk raksturojas ar agrīnu sākumu. Galvenie raksturlielumi ir traucējumi sociālajā komunikācijā un sociālajā mijiedarbībā, ko papildina ierobežota un atkārtojoša izturēšanās. Attiecīgi šāda milzīga uzmanība, ko bērns pieprasa, varētu sekmēt vecāku izdegšanas pazīmes. Darba mērķis. Ir identificēt izdegšanas faktorus, kas ietekmē autisma spektra bērnu vecāku ikdienas dzīvi. Metodes un materiāli. Šķērsgriezuma pētījumā tika iesaistīti 76 bērnu ar autiska spektra traucējumu vecāki, kuri pilnīgi anonīmi aizpildīja aptaujas. Pielietotās aptaujas bija demogrāfiskā aptauja, Široma-Melameda izdegšanas mēra aptauja, un Stresa skala, kura tika izveidota no Perceived Stress Scale (PSS) skalas. Sociāli-demogrāfiskā aptaujā tika ievākti dati par ģimenes stāvokli, vecāku vecumu, sociālekonomisko statusu, bērnu dzimumu un vecumu. Šajā aptaujā tika ievietoti arī jautājumi par bērna ar AST saistītiem stāvokļiem - par diagnozēm, bērnu funkcionēšanas līmeni, izglītību, kā arī bērnu autisma spektrā pielietotām terapijām. Galā tiek analizēti dažādi faktori un kādā mērā vecākiem ir vai nav izdegšana. Rezultāti. No 76 iesaistītiem vecākiem visas bija sievietes. Lielākā daļa no sievietēm ar izdegšanu bija vecuma kategorijā no 30 līdz 39 g.v (19 sievietes (47,5 %)), kam sekoja sievietes vecuma kategorijā no 20 līdz 29 g.v. (sešas sievietes (66,7 %)). Ar izdegšanu strādājošas sievietes bija 18 (42,9 %) un 15 (53,6 %) sievietes ar izdegšanu nestrādāja (p = 0,26). Izdegšana neatšķīrās sievietēm, kurām bija zēns vai meitene ar autisma sindromu (p = 0,50). Netika atrastas arī statistiski nozīmīgas atšķirības vecāku izdegšanā, skatoties uz bērna funkcionēšanas līmeni: vecāki ar izdegšanu un augsti funkcionējošiem bērniem bija 13 (56,5 %), vecāki ar vidēji funkcionēšanas bērniem bija astoņi (44,4 %) un sievietes ar vāji funkcionējošiem bērniem bija deviņas (40,9 %) (p = 0,55). Kopējais stress būtiski atšķīrās mātēm ar un bez izdegšanas, un zemākā stresa vērtība bija tiem, kuri bija ar izdegšanu (p < 0.01). Daudzdimensiju analīzē kopējais stress nozīmīgi palielināja gandrīz kā uz 50% izdegšanas iespēju (OR = 1.48; 95% ticamības intervāls 1,24; 1,77), un tas ir neatkarīgi no citiem sociāliem demogrāfiskiem faktoriem. Secinājumi. Starp sociāli-demogrāfiskiem mainīgiem netika konstatēta saistība ar vecāku izdegšanu. Kā arī, izvērtējot bērna piedalīšanos dažāda veida terapijās netika atrasta saikne starp vecāku izdegšanu. Vienīgais mainīgais, kam bija tādas atšķirības, izrādījās kopējais stress, kas arī daudzfunkcionālā analīzē palielina izdegšanas iespēju pusotru reizi.