6533b861fe1ef96bd12c4841

RESEARCH PRODUCT

Nevainīguma prezumpcija un plašsaziņas līdzekļu tiesības informēt sabiedrību par tiesas procesiem

subject

description

Par nevainīguma prezumpciju var runāt kā par sākotnēju pieņēmumu, ka persona nav vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr tās vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu. Tomēr plašsaziņas līdzekļi, informējot sabiedrību par tiesu procesiem, bieži publicē ziņas par vienas vai otras personas “notiesāšanu” pirms šīs, patiesībā tikai iespējami vainīgās, personas saukšanas pie atbildības un notiesājoša sprieduma taisīšanas. Ievērojot minēto, darba mērķi ir noskaidrot, vai plašsaziņas līdzekļi, informējot sabiedrību par tiesas procesiem, var pārkāpt personas tiesības uz nevainīguma prezumpciju un, ja var, tad kā līdzsvarot plašsaziņas līdzekļu pienākumu informēt sabiedrību par tiesas procesiem ar citām cilvēka tiesībām. Maģistra darba ietvaros Autore secina, ka plašsaziņas līdzekļi nevar pārkāpt nevainīguma prezumpciju kā kriminālprocesu organizējošu principu, jo plašsaziņas līdzekļu izteikumi par personas vainu nevar ietekmēt kriminālprocesa norisi. Tomēr nevainīguma prezumpcijas principam nevar piešķirt tik šauru nozīmi, jo goda un cieņas, arī reputācijas aizsardzība ir viens no nevainīguma prezumpcijas aspektiem. Plašsaziņas līdzekļi var pārkāpt nevainīguma prezumpcijas reputācijas aizsardzības aspektu. Savukārt līdzsvarojot plašsaziņas līdzekļu izteikumus un nevainīguma prezumpcijas principu, Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē tiek vērtēti šādi kritēriji: veids, kādā informācija tika iegūta; apstrīdētā raksta saturs; raksta aktualitāte sabiedriskai diskusijai; raksta ietekme uz kriminālprocesu; privātās dzīves aizskāruma nopietnība; soda samērīgums.