6533b861fe1ef96bd12c488e
RESEARCH PRODUCT
Pacienta dzīvesveida saistība ar taukainās hepatozes attīstību
Jekaterīna Kucinasubject
taukainā aknu slimībanealkohola taukainā aknu slimībaalkohola aknu slimībasteatohepatītstaukainā hepatozeMedicīnadescription
Taukainā hepatoze jeb taukainā aknu slimība kļūst par plaši izplatītu aknu slimību augsti attīstītajās valstīs. Pasaules literatūrā plaši izskatīts jautājums par taukainās hepatozes attīstības riska faktoriem, bet līdz šim Latvijā nav veikti pētījumi, kas identificē un analizē tos. Tāpēc darba mērķis bija noskaidrot dzīvesveida (ēšanas un dzeršanas paradumi, fiziskā aktivitāte) un blakussaslimšanu ietekmi uz taukainās hepatozes attīstību. Retrospektīvi prospektīvs pētījums tika veikts ''RAKUS'' stacionārā ''Latvijas Infektoloģijas centrs''. Pētījumā tika iekļauti 75 pacienti ar morfoloģiski pierādītu taukaino hepatozi un steatohepatītu – pētāmā grupa (PG), (34 sievietes (45,3%) un 41 vīrieši (54,7%) ar vidējo vecumu 47,6 gadi un vidējo ĶMI 29,92 kg/m2). Un 30 pacienti ar HVHC, kuriem morfoloģiski tauki aknās netika konstatēti - kontroles grupa (KG), (14 sievietes (46,7%) un 16 vīrieši (53,3%) ar vidējo vecumu 40,8 gadi un vidējo ĶMI 24,90 kg/m2) Abu grupu pacienti tiek intervēti ar pašizstrādātās anketas palīdzību, kurā ir iekļauta informācija par dzīvesveidu un veselības stāvokli un salīdzināti sava starpā, bija veikta arī medicīniskās dokumentācijas analīze. Pētījumā detalizēti izanalizējot un apkopojot Latvijas populācijā nozīmīgākos ar dzīvesveidu saistītos riska faktorus, kas veicina taukainās hepatozes attīstību, secināts, ka taukainā aknu slimība vienādi bieži raksturīga abiem dzimumiem, vecumā 47,64 gadi ar vidējo ĶMI 29,92 kg/m2 un arī gandrīz pusei (46,70%) no pacientiem ir aptaukošanās (ĶMI ≥30 kg/m2). Tādiem dzīvesveida faktoriem, kā viegli asimilējāmo ogļhidrātu un produktu ar augstu nepiesātināto tauku saturu lietošana uzturā vairāk nekā pāris reizes nedēļā, zemām fiziskajam aktivitātēm (<3 reizes nedēļā) ir statistiski ticama nozīme taukainās hepatozes attīstībā. Visbiežākās potenciāli ietekmējošas blakussaslimšanas taukainajai hepatozei bija 2. tipa cukura diabēts (20,00%) un hiperholesterinēmija (48,00%). Diagnozes noteikšanas brīdī pacientiem jau bija nopietnas aknu morfoloģiskās izmaiņas - smagās pakāpes (44,0%) jauktā tipa (61,3%) steatoze, ar iekaisuma šūnu infiltrāciju - 58,67% gadījumos. Darba rezultātiem ir svarīga nozīme taukainās hepatozes profilakses programmu attīstībā, kas nepieļaus slimības attīstību un progresēšanu, tādējādi paaugstinot Latvijas populācijas dzīves kvalitāti un samazinot valsts izmaksas veselības aprūpē.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2015-01-01 |