6533b861fe1ef96bd12c52fa

RESEARCH PRODUCT

Emocionālā intelekta saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli māszinību studentiem un medicīnas māsām

subject

description

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp emocionālo intelektu un stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli 2. kursa māszinību programmas studentiem un medicīnas māsām. Pētījumā piedalījās piecdesmit viena māszinību 2. kursa studente vecumā no 19 līdz 29 gadiem (M=21,8,) un piecdesmit viena medicīnas māsa vecumā no 21 līdz 55 gadiem (M=36,6). Datu ievākšanai tika izmantotas divas aptaujas: Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Coping Orientation of Problem Experience /COPE/ Inventory, Carver, Scheier, & Weintraub,1989) Latvijā metodi adaptējusi Signe Knipše, 2010) un Emocionālā intelekta aptauja (The Self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Shutte et al., 1998, kā minēts Schutte, Malouff & Bhullar, 2009; Latvijā metodi adaptējuši Viesturs Reņģe un Jeļena Ņižņika, 2012) Pētījuma rezultāti rāda, ka pastāv atšķirīgas nianses novērotajās sakarībās starp emocionālo intelektu un stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli māszinību 2. kursa studentu un medicīnas māsu izlasēs. Māszinību 2. kursa studentu izlasē uz emocijām orientētās stratēģijas korelē ar vispārējo emocionālo intelektu un skalām: sociālās prasmes/citu cilvēku emociju vadīšana un emociju izmantošana. Uz problēmām orientētās stresa pārvarēšanas stratēģijas korelē ar vispārējo emocionālā intelektu un skalām: savu emociju vadīšana un emociju izmantošana. Izvairīšanās stratēģijas uzrāda negatīvu korelāciju ar emociju uztveres skalu. Savukārt medicīnas māsu izlasē uz emocijām orientētās stratēģijas korelē ar skalu emociju izmantošanas skalu, bet uz problēmām orientētās stresa pārvarēšanas stratēģijas korelē ar vispārējo emocionālā intelektu un skalām: emociju uztvere un savu emociju vadīšana. Atslēgas vārdi: emocionālais intelekts, stresa pārvarēšanas stratēģijas, māszinību studenti, medicīnas māsas.