6533b862fe1ef96bd12c5cdd

RESEARCH PRODUCT

Gauskāji (Tardigrada) Rīgas ūdenstilpēs

subject

description

Gauskāji savu unikālo adaptīvo mehānismu dēļ ir kļuvuši par svarīgu pētāmo objektu vairākās zinātņu nozarēs kā astrobioloģija, hidrobioloģija un medicīna. Tie paver plašāku skatu pētījumos, kas ietver dzīvības iespējas Visumā, vides bioindikācijā, cilvēka veselībā un šūnu rezistencē pret jonizēto starojumu u.c. Bakalaura darba mērķis bija izpētīt pieejamo literatūru – grāmatas un veiktos pētījumus kā pasaulē, tā Latvijas teritorijā par gauskājiem, un apsekot četras, pēc brīvas nejaušības izvēlētas, Rīgas pilsētas ūdenstilpes, ievākt tajās paraugus (rudenī un pavasarī), lai noskaidrotu, vai apsekotajās ūdenstilpēs ir sastopami gauskāji, identificēt sastaptās sugas un spriest pēc iegūtajiem datiem, kādiem ūdens un vides parametriem konkrētās sugas dod priekšroku, salīdzināt iegūtos datus ar pieejamo informāciju par gauskāju sastopamību Latvijā. Lai gūtu ieskatu par konstatēto gauskāju raksturīgāko biotopu izvēles kritērijiem, tika noteikti apsekoto ūdenstilpju raksturojošie parametri (O2, elektrovadītspēja, pH un temperatūra), ūdens ķīmiskā sastāva analīze (kopējais fosfors, fosfora joni un kopējais slāpeklis), kā arī paraugošanas vietās fiksēta citu hidrobiontu grupu organismu klātbūtne. Kopā ūdenstilpēs tika atrasti 6 gauskāji rudenī, 19 pavasarī. Paraugos, kuri tika ievākti vismaz 5 m attālumā no katras ūdenstilpes, gauskāju bija ievērojami vairāk un to skaits jau bija izsakāms org/ml. Pārsvarā ūdenstilpēs atrastie gauskāji deva priekšroku augu tipa mājvietai nevis supralitorāles sedimentu slānim. Tika noskaidrots, ka gauskāji rudenī dod priekšroku videi ar lielāku vienšūņu un mikroskopisko dzīvnieku skaitu, savukārt pavasarī, kad novērojama aļģu un augu augšana, tad gauskāji vairāk novēroti vidē ar augstāku augu saturu un mazāku mikroskopisko organismu klātbūtni.