6533b862fe1ef96bd12c66f2

RESEARCH PRODUCT

Pārnesums Aristoteļa "Rētorikā"

subject

description

Bakalaura darbā pētīts aristoteliskās metaforas jeb pārnesuma jēdziens un izpratne Aristoteļa “Poētikā” un “Rētorikā”, kā arī ieskicēta pārnesuma veidošanas un funkcionēšanas paradigma. Aplūkojot un izpētot nozīmīgākās jauno laiku metaforas teorijas, tās pretstatītas Aristoteļa spriedumiem. Apkopojoši secināts, ka Aristotelim pārnesums ir sarežģītāks fenomens nekā mūslaiku metaforas izpratne – vienkārši veidota līdzība uz atbilsmes pamata. Mūslaiku autoru – Meksa Bleka (Max Black), Aivora Armstronga Ričardsa (Ivor Armstrong Richards), Pola Rikēra (Paul Ricœur) – traktējumā metaforas jēdziens gan sašaurinājies, gan arī paplašinājies attiecībā pret Aristoteļa pārnesumu, un var skaidri teikt, ka kopīgā starp viņu traktējumu un Aristoteļa skatījumu ir mazāk nekā atšķirīgā. Čārlza Sandersa Pīrsa (Charles Sanders Pierce) semiotiskās teorijas modelis ļauj atbilstoši izvērtēt Aristoteļa pārnesuma kognitīvo komponentu, uzsverot līdzīgo abu domātāju skatījumā – Pīrsam veidojot semiotiskā principa uzbūvi un Aristotelim raksturojot interpretācijas un vārdu jēdzienisko nošķīrumu pamatelementus. Visbeidzot, izvērtējot Aristoteļa apgalvojumus par pareizu izteiksmes stilu un pārnesumu veidošanu, var secināt, ka abu lielumu jēdzieniskais kritērijs ir to skaidrība. Tāpat kā zīme nevar veikt savu funkciju, ja tā nav skaidra, līdzīgi arī pārnesums nevarētu pastāvēt bez tās veidotāja un uztvērēja kongnitīvas iesaistes, aizpildot tukšumus pasauli aprakstošajā vārdu režģī.