6533b86cfe1ef96bd12c8549

RESEARCH PRODUCT

Dalībvalstu tiesu pienākums lūgt prejudiciālo nolēmumu Eiropas Savienības tiesai

subject

description

CILFIT lietas kritēriji ir spēkā jau no 1982.gada, prejudiciālo nolēmumu procedūras sastāvdaļa, kurai tuvojas jau trešais gadu desmits. Iespējams ir laiks sākt diskusiju par šo izņēmumu pārskatīšanu un novērtēšanu atbilstoši mūsdienu tiesiskajai situācijai. Vislielākās diskusijas rosās ap tā saucamo acte clair izņēmumu, jo, kā zināms, Eiropas Savienības Tiesa ieviesa šo doktrīnu, taču ar ļoti stingriem ierobežojumiem. Šaubas var rasties par to, vai uzstādītie acte clair ierobežojumi sasniedz Līguma par Eiropas Savienības darbību 267.panta mērķi mūsdienu Eiropas Savienībā. Darba mērķis ir analizēt gadījumu, kad dalībvalsts tiesai ir pienākums lūgt prejudiciālo nolēmumu, īpaši pievēršot uzmanību atkāpēm no šī pienākuma. Kā arī izteikt priekšlikumus esošā tiesiskā regulējuma uzlabošanai. Teorijā ir viedokļi, ka CILFIT lietā atspoguļotie izņēmuma gadījumi var radīt problēmas, kurām jārod risinājums. Darba rezultātā autore secina, ka acte clair pašreizējais tiesiskais regulējums būtu jāmaina. Tiek analizēti divi iespējamie risinājumi. Pirmkārt, pēc autores domām, acte clair doktrīnu ir iespējams atstāt kā ES tiesību sastāvdaļu, kurai ir nozīme tiesību piemērošanā, tad, ja tā tiek mainīta. Otrkārt, atteikšanās no acte clair doktrīnas piemērošanas ES tiesību sistēmā. Tomēr lielā viedokļu un uzskatu dažādība šobrīd ir šķērslis, lai kaut ko mainītu.