6533b86cfe1ef96bd12c8ef8

RESEARCH PRODUCT

Zīdaiņu mirstības atšķirības Baltijas reģionā - Latvijā, Igaunijā, Lietuvā saistībā ar makroekonomiskajiem faktoriem no 2010. līdz 2016. gadam

Nadine Alina Salber

subject

under-five mortalityperinatal mortalityBaltic regionmacroeconomic factorsMedicīnainfant mortality

description

Tēmas pamatojums: Zīdaiņu un bērnu līdz 5 mirstība ir viens no galvenajiem valstu un bērnu labklājības rādītājiem, kas joprojām ir augsti pat vairākās attīstītās valstīs. Šī iemesla dēļ ir svarīgi monitorēt veicinošos faktorus, kas rada bērnu mirstības riskus agrīnā vecumā reģionālā perspektīvā, lai varētu tos mazināt un novērst. i,. Pētījumu sērija, ko veica LU MF Pediatrijas katedra Valsts pētījumu programmas ietvaros (1996 – 2010), identificēja cēloņsakarības starp bērnu mirstību un atsevišķiem socio- un makro-ekonomiskiem faktoriem Baltijas valstīs un atklāja atšķirības to savstarpējā mijiedarbā Latvijā, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. MērķisMērķis bija konstatēt vai Baltijas reģionā joprojām pastāv saistība starp zīdaiņu mirstību (ZM), perinatālo (PNM) un bērnu līdz piecu gadu vecumam mirstību (BML5) un socio un makroeknomiskajiem faktoriem. Identificēt iespējamās šo cēloņsakarību atšķirības reģiona valstu starpā un salīdzināt ar iepriekšējā LU MF pētījuma atradni Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. . Materiāli un metodes: statistikas dati par zīdaiņu, perinatālās un bērnu līdz piecu gadu vecumam mirstības rādītājiemun valstu makroekonomisko faktoru rādītājiem - Iiekšzemes kopproduktu (IKP) kopējo un uz vienu iedzīvotājustarptautiskā valūtā, izteiktu vietējā valūtā un pēc pirktspējasstandarta līmeņa (PSL); Džini koeficientu; bezdarba līmeni; izdevumiem veselības aprūpei (HCE) pēc pirktspējas paritātes (PPP) un kā daļu no IKP kopējiem, publiskiem un ārpuskabatas maksājumiem (out-of-pocket payments), tika apkopoti par Baltijas valstīm, kā arī par Zviedriju, Vāciju un ASV laika periodā no 2010. līdz 2016. gadam. Šim nolūkam tika izmantota Eurostat datubāze kā arī ko papildināja PVO, EDSO un Pasaules bankas datu apkopojumi. Statistikas analīze tika veikta, izmantojot Spīrmena korelācijas analīzi un multivariantu regresijas analīzi SPSS 20.versijā., Rezultāti: Secinājumi: Atšķirība zīdaiņu mirstības ziņā attiecībā pret makroekonomiskajiem faktoriem joprojām pastāv starp Baltijas valstīm, un Latvijā tā ir visteiktākā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Latvijā uzrādās būtiska korelācija starp IKP uz vienu iedzīvotāju – LCU un PPS, bezdarba un HCE (PPP) attiecībā uz zīdaiņu mirstību, kas nav sastopama abās pārējās valstīs. Makroekonomisko faktoru saistība ar zīdaiņu mirstību ir uzlabojusies no 2010. gada līdz 2016. gadam, tātad Latvijā ZM neuzrāda statistiski nozīmīgu saistību ar kopējiem veselības aprūpes izdevumiem kā IKP daļu, Lietuvā un Igaunijā neparādas ZM korelācija ar IKP uz vienu iedzīvotāju LCU, un Igaunijai nav korelācijas ar bezdarbu, salīdzinot ar iepriekšējiem pētījumiem. Visās trijās valstīs visaugstākā korelācija starp bērnu mirstību un makroekonomiskiem faktoriem tika konstatēta attiecībā uz bērnu mirstību līdz piecu gadu vecumam.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/49606