6533b86cfe1ef96bd12c8f06

RESEARCH PRODUCT

Apkalpošanas sfēras darbinieku emocionālā intelekta saistība ar emocionālā darba stratēģiju izvēli un izdegšanas sindromu

subject

description

Bakalaura darba mērķis ir apskatīt saistības starp emocionālā darba stratēģiju izvēli, izdegšanas sindromu un emocionālo intelektu. Pētījumā piedalījās apkalpošanas sfēras darbinieki, ar darba stāžu ne mazāk kā pusgads. Izlases apjoms ir 51 cilvēks, no tiem 30 sievietes un 21 vīrietis. Pētījuma dalībnieki ir vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Lai atbildētu uz pētījumā izvirzīto pētījuma jautājumu tika izmantotas trīs aptaujas. Emocionālā darba stratēģiju izpētei tika pielietota Emocionālā darba skala (Emotional Labour scale), kas sastāv no 7 paviršas tēlošanas, 4 dziļas tēlošanas un 3 apgalvojumiem par īsto emociju izpaušanu (Diefendorff, Croyle & Gosserand, 2005, kā minēts Kulikova, 2008). Izdegšanas sindroms tika pētīts ar Maslačas Izdegšanas aptaujas modifikāciju -Vispārīgu aptauju (Maslach Burnout Inventory – General Survey), saīsinājumā MBI – GS, kas tika adaptēta D. Caunes maģistra darba ietvaros (Maslach, Jackson & Leiter, 1996, kā minēts Caune, 2004). Pētījumā ietvaros tika tulkota un veikta sākotnējā adaptācija Emocionālā intelekta skalai (The Self-Report Emotional Intelligence Test; Schutte, Malouff, Hall, Haggerty, Cooper, Golden & Dornheim, 1998, kā minēts Schutte, Malouff & Bhullar, 2009), sastāvošai no 33 apgalvojumiem pašnovērtēšanai. Ar tās palīdzību, tiek novērtēti darbinieku emocionālā intelekta rādītāji – emociju uztvere, savu emociju vadīšana, citu cilvēku emociju vadīšana un emociju izmantošana. Pētījumā iegūtie rezultāti uzrāda, ka nepastāv statistiski nozīmīgu sakarību starp emocionālā darba stratēģiju izvēli un izdegšanas sindromu. Izpētot saistības starp emocionālā darba stratēģiju skalu rādītājiem un emocionālā intelekta rādītājiem, statistiski nozīmīga saistība tika novērota starp patieso emociju paušanu un emociju uztveres, ka arī emociju izmantošanas skalu rādītājiem. Statistiski nozīmīgas sakarīgas tika atklātas arī starp izdegšanas sindroma – emocionālā izsīkuma un profesionālās efektivitātes un emocionālā intelekta apakšskalām. Rezultātus var izmantot tālākai emocionālā darba izpētei. Šīs konstrukts ir ļoti maz izpētīts un šī pētījuma rezultāti var kalpot par ieguldījumu, koncepta teorētiskās bāzes attīstīšanai mūsu valstī. Gūtie secinājumi var būt noderīgi arī no praktiskā viedokļa, jo ir lielā mērā saistīti ar darbinieku ikdienās darbu organizācijā. Atslēgas vārdi: emocionālā darba stratēģijas, emocionālais intelekts, izdegšanas sindroms