6533b86dfe1ef96bd12c99bf

RESEARCH PRODUCT

Bērni kā reklāmas mērķauditorija. Zīmola "Drako" piemērs

Helēna Juta Sarkisjane

subject

mērķauditorijareklāmas pratībaKomunikācijas zinātnereklāmas uztverezināšanas par reklāmas pārliecināšanupirmsskolas vecuma bērni

description

Bakalaura darbs “Bērni kā reklāmas mērķauditorija. Zīmola “Drako” piemērs” izstrādāts ar mērķi noskaidrot, kā zīmola “Drako” reklāmu uztver pirmsskolas vecuma bērnu mērķauditorija, un kāds ir bērnu vecāku viedoklis un attieksme pret reklāmām bērnu mērķauditorijai. Kā arī uzzināt, kādus paņēmienus izmanto reklāmas veidotāji, mēģinot uzrunāt bērnu auditoriju. Darbs sastāv no teorētiskās daļas, kur aplūkota teorija un terminoloģija par tādām tēmām kā reklāma, auditorijas segmentēšana un mērķauditorijas noteikšana, reklāmas uztvere, kā arī reklāma bērnu mērķauditorijai, mediju lietojums, zināšanas par reklāmas pārliecināšanu un reklāmas likuma regulējumi. Metodoloģiskajā daļā apskatītas tādas pētniecības metodes kā intervija, aptauja un fokusa grupu intervija, savukārt empīriskajā daļā veikts iegūto datu kopsavilkums. Darba nobeigumā izdarīti secinājumi. Galvenie secinājumi: Pirmsskolas vecuma bērnus reklāmā visvairāk uzrunā tādi pārliecināšanas paņēmieni kā stāsts, galvenie tēli, mūzika un humors. Jau visjaunākie pirmsskolas vecuma bērni spēj atpazīt reklāmu no citām televīzijas pārraidēm, kā arī saprot pamata reklāmas vēstījuma mērķus. Lai gan pirmsskolas vecuma bērni nespēj paši apzināties reklāmas atstāto iespaidu, pēc bērnu vecāku novērojumiem, reklāmas mēdz ietekmēt šo auditoriju. Lielākā daļa bērnu vecāku pret reklāmām bērnu mērķauditorijai attiecas neitrāli, tomēr daļa ir negatīvi noskaņoti, pamatojot šo lēmumu ar to, ka bērni paši nav spējīgi pamatoti spriest par reklāmas vēstījumiem. Tāpat liela daļa bērnu vecāku cenšas izglītot savus bērnus par reklāmas pārliecināšanas raksturu, tomēr diezgan vispārīgā līmenī, kā rezultātā bērnu reklāmas pratības līmenis ir diezgan virspusējs. Taču kopumā var secināt, ka pētījuma rezultāti diezgan lielā mērā apstiprina teorētiķu izteiktos priekšlikumus, kas izklāstīti darba teorētiskajā daļā.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/48802